Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūs, sadarbībā ar citām ES universitātēm, tehnoloģiju centriem, slimnīcām un publiskām iestādēm radījis unikālu e-apmācību platformu www.eh4future.eu veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā, piedāvājot 19 inovatīvus mācību moduļus, kas aptver gan profesionālo jeb klīnisko prasmju pilnveidi, gan sociālo un digitālo iemaņu uzlabošanu. Programma sniedz iespēju ārstiem, māsām, administratoriem un atbalsta personālam par brīvu iegūt būtiskas zināšanas un spējas, kas nepieciešamas mūsdienu veselības aprūpes vidē.  “E-Hospital4Future ir izstrādājis kursus, kas piemēroti slimnīcām un primārās aprūpes iestādēm. Jaunizveidotie moduļi veicina nepārtrauktu profesionālo izglītību medicīnas nozarē, nodrošinot gan regulāru zināšanu atjaunošanu, gan jaunu kompetenču apguvi,” uzsver projekta koordinatore Portugālē Ana Madureira (Instituto Superior de Engenharia do Porto, Portugāle). Kopumā projekta gaitā jau īstenoti vairāk nekā 50 pasākumi – starptautiskas konferences, darbnīcas un regulāras tiešsaistes sesijas Online Fridays. Kursi notikuši Latvijā, Norvēģijā, Portugālē, Itālijā, Spānijā un Beļģijā, apmācot vairāk kā 1600 dalībnieku. Latvijā mācību moduļus radīja un koordinēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts par šādām tēmām,-  “Ekstrakorporālā membrānu oksigenācija: Attīstība, komandas darbs un metodoloģija”, “Elektrokardiostimulatoru / sirds stimulatoru testēšana un programmēšana: sirds elektrokardiostimulatori”, “Emocionālā inteliģence un stresa vadība”, “Vadības procesu digitalizācija un inovācijas ikdienas procesos”,- kopumā apmācot vairāk nekā 400 Latvijas veselības aprūpes speciālistu.  Projekta īstenošanā iesaistās universitātes un tehnoloģiju centri, slimnīcas un publiskās iestādes, apvienojot savas zināšanas un savu valstu pieredzi. Regulārajās partneru sanāksmēs tika saskaņota programmu attīstība, nodrošinot daudznozaru pieeju un augstu kvalitāti projekta rezultātu sasniegšanā. Projekts tika īstenots sadarbojoties Portugālei, Spānijai, Norvēģijai, Beļģijai, Itālijai, Latvijai, kā arī asociētajiem partneriem Lietuvai un Bosnijai Hercegovinai.  Platforma eh4future.eu ir pieejama ikvienam veselības aprūpes speciālistam un paredzēta kā ilgtermiņa resurss nepārtrauktai profesionālajai izglītībai visā Eiropā. Vairāk:  www.eh4future.eu

Divu dienu garumā Stradiņa slimnīcā notika starptautiskais kongress Baltic Summer 2025, pulcējot invazīvos kardiologus, sirds ķirurgus, elektrofiziologus un kardioloģijas māsas no dažādām valstīm.

Kongresa 1. diena tika veltīta sarežģītām operācijām, kuru norise tika translēta tiešraidē un kuru norisi komentēja eksperti īpaši iekārtotā studijā.

Kongresa 2. diena veltīta jaunu zināšanu un pieredzes prezentācijām un diskusijām.

Šogad operācijās piedalījās un lekciju dienā uzstājās kolēģi no Dienvidāfrikas, Japānas, Lietuvas, Polijas un Vācijas.

Ar lekcijām uzstājās pasaules leģendas sirds slimību ārstēšanas jomā: Carlos A.Mestres, Jaceks Legutko, Sunao Nakamura, kā arī mūsu slimnīcas ārsti: prof. Andrejs Ērglis, Dr. Dace Sondore, Dr. Kaspars Kupics, prof. Ainārs Rudzītis, Dr. Arnis Laduss, Dr. Baiba, Kokina, Dr. Māris Lapšovs.

Īpaša nozīme ir kongresa Māsu sesijai, kur māsas ieguva jaunas zināšanas neatliekamās palīdzības, endomiokardiālās biopsijas pēc sirds transplantācijas, hroniskas trombemboliskas pulmonālās hipertensijas invazīvas ārstēšanas un citās jomās.

Kongress Stradiņa slimnīcā tiek rīkots no 2003. gada.

Orexigen Therapeutics Ireland Limited (OTIL) sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Zāļu valsts aģentūru vēlas Jūs informēt par sekojošo.   Kopsavilkums

• Mysimba kardiovaskulārie riski pacientiem, kuri tiek ārstēti ilgāk par vienu gadu, nav pilnībā noskaidroti.
• Ārstēšana ar Mysimba pēc viena gada jāpārtrauc, ja pacients nav sasniedzis vismaz 5% samazinājumu no savas sākotnējās ķermeņa masas, kāda bija uzsākot ārstēšanu ar Mysimba.
• Ārstiem, apsverot ārstēšanas turpināšanu, jāveic ikgadēja izvērtēšana, lai pārliecinātos, ka nav nevēlamu kardiovaskulāro risku izmaiņu un svara samazinājums tiek uzturēts.

  Sīkāka informācija par drošuma apsvērumiem Mysimba satur fiksētu naltreksona hidrohlorīda un bupropiona hidrohlorīda devas kombināciju. Tas tiek parakstīts kā papildinājums diētai ar samazinātu kaloriju daudzumu un pastiprinātām fiziskām aktivitātēm svara kontrolei pieaugušiem pacientiem (≥ 18 gadi) ar sākotnējo ķermeņa masas indeksu (ĶMI) ≥ 30 kg/m2 (aptaukošanās) vai no 27 kg/m2 līdz 30 kg/m2 (liekais svars), ja ir diagnosticēta viena vai vairākas ar svaru saistītas blakusslimības (piemēram, 2. tipa diabēts, dislipidēmija vai kontrolēta hipertensija). Ārstēšana ar Mysimba jāpārtrauc pēc 16 nedēļām, ja pacienti nav zaudējušivismaz 5% no savas sākotnējās ķermeņa masas. Nepieciešamība turpināt ārstēšanu ir jāpārvērtē katru gadu. Neskaidrības attiecībā uz ilgtermiņa kardiovaskulārajiem riskiem tika konstatētas Mysimba sākotnējās tirdzniecības atļaujas piešķiršanas laikā 2015. gadā. Līdz šim veiktie pētījumi ir pierādījuši kardiovaskulāro drošumu un pozitīvu guvumu un riska attiecību ārstējot ar Mysimba laika periodā, kas ilgst līdz 12 mēnešiem. Pētījuma veikšana, lai sīkāk izpētītu ilgtermiņa kardiovaskulāro drošumu, tika noteikta kā tirdzniecības atļaujas nosacījums. Tomēr ilgtermiņa pētījuma dati līdz šim nav iegūti. Joprojām pastāvošās bažas par iespējamiem ilgtermiņa kardiovaskulārajiem riskiem un atbilstoša pētījumu plāna trūkums, kas savlaicīgi novērstu šo neskaidrību, rosināja ES mērogā pārskatīt Mysimba ieguvumu un riska attiecību. Pārskatā apstiprinājās, ka līdz šim pieejamie dati ir nepietiekami, lai pilnībā noteiktu kardiovaskulārā drošuma līmeni pēc 12 mēnešu perioda. Tādēļ tika ieviesti papildu pasākumi, lai samazinātu iespējamos kardiovaskulāro notikumu riskus, lietojotMysimba ilgstoši. Ārstēšana ar Mysimba jāpārtrauc pēc viena gada, ja pacienta ķermeņa masa nav samazinājusies vismaz par 5% no sākotnējās ķermeņa masas. Turklāt, katru gadu izvērtējot ārstēšanas turpināšanu, veselības aprūpes speciālistiem jāuzrauga, vai nav nevēlamu izmaiņu pacientu kardiovaskulārajā riskā un vai svara samazinājums saglabājas vismaz 5% apmērā no sākotnējās ķermeņa masas. Šis izvērtējums jāveic, apspriežoties ar pacientu. Attiecīgi ir atjaunināta informācija par zālēm un ārsta zāļu parakstīšanas kontrolsaraksts. Turklāt, Amerikas Savienotajās Valstīs pašlaik notiekošā kardiovaskulāro iznākumu pētījuma INFORMUS (NB-CVOT-3, prospektīvs, pragmatisks, randomizēts, placebo kontrolēts pētījums)1 plānu pārskatīja EMA Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP). Ar dažiem grozījumiem pētījums tika atzīts par atbilstošu, lai sīkāk raksturotu kardiovaskulāro drošumu ilgtermiņā. Šī pētījuma rezultāti ir gaidāmi 2028. gadā.   Ziņošana par blakusparādībām Atgādinām, ka saskaņā ar Farmakovigilances kārtību Latvijā ārstniecības personām un farmaceitiem jāziņo par novērotām iespējamām zāļu blaknēm Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski ZVA tīmekļa vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un zem “Veselības aprūpes speciālistiem”, izvēloties “Ziņot par zāļu blaknēm”. Papildinformācijas nepieciešamības gadījumā jāsazinās ar ZVA pa tālr.: 67078438. Mysimba ir pakļauta papildu uzraudzībai, kas nozīmē, ka tā tiek uzraudzīta vēl intensīvāk nekā citas zāles.   Uzņēmuma kontaktinformācija Lai saņemtu papildu informāciju vai atbildes uz medicīniska rakstura jautājumiem, veselības aprūpes speciālistiem jāsazinas ar pv@sveikuva.com.  

Lai palīdzētu pacientiem, kuriem vienlaikus ir sirds, nieru un vielmaiņas saslimšanas, digitālās medicīnas klīnika Medon sadarbībā ar pacientu biedrību ParSirdi.lv uzsāk pilotprojektu, kura mērķis ir veicināt savlaicīgu piekļuvi speciālistu konsultācijām visā Latvijā – arī reģionos, kur šobrīd pieejamība ir ierobežota. Biežas, bet nepietiekami koordinētas blakusslimības Sirds, nieru un vielmaiņas slimības bieži neattīstās izolēti – tās ir savstarpēji saistītas un viena otru pastiprina. Zinātniskā literatūrā šādu stāvokli sauc par sirds-nieru-vielmaiņas traucējumiem, un tie skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku visā pasaulē. Pētījumi liecina, ka: aptuveni 30% no sirds mazspējas pacientiem ir arī 2. tipa cukura diabēts; 33–64% no šiem pacientiem ir hroniska nieru slimība; savukārt 50% diabēta pacientu attīstās nieru bojājumi. Šis pilotprojekts vērsts uz to, lai savlaicīgi palīdzētu cilvēkiem ar šādu veselības problēmu kombināciju, nodrošinot koordinētu pieeju un iespēju ātrāk saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Savlaicīga palīdzība – izšķiroša pacientu veselībai Sirds mazspēja, diabēts un nieru slimības var būtiski pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti, ja tās netiek atklātas un ārstētas savlaicīgi. Diemžēl realitātē pacientiem bieži nākas gaidīt mēnešiem ilgi, lai saņemtu konsultāciju pie speciālista. Šis projekts paredz reālu risinājumu – attālinātu konsultāciju formātā. "Pēc pieredzes redzam, ka savlaicīga speciālista iesaiste ārstēšanas plānošanā var būt izšķiroša, īpaši pacientiem ar hroniskām un multisistēmiskām saslimšanām. Mūsu mērķis, attīstot Medon platformu, ir padarīt šo procesu būtiski pieejamāku – ātru, strukturētu un medicīniski efektīvu," uzsver Medon līdzdibinātājs, veselības aprūpes vadītājs un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs Mārtiņš Ērglis. Konsultācijas pieejamas visā Latvijā Pilotprojekts piedāvā pacientiem iespēju attālināti konsultēties ar kardiologu, endokrinologu vai nefrologu neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Tas būtiski uzlabo veselības aprūpes pieejamību, īpaši ārpus Rīgas un citām lielākajām pilsētām. Konsultāciju saņemšanai pacientus projektam piesaka projektā iesaistītie ģimenes ārsti, izvērtējot saslimšanas smagumu un iespējamos riskus. Katra konsultācija ilgst 30 minūtes – pietiekami, lai ārsts iepazītos ar dokumentāciju, sniegtu rekomendācijas un atbildētu uz pacienta jautājumiem. "Ļoti bieži pacienti līdz savlaicīgai diagnozei un ārstēšanai nenonāk garo rindu dēļ uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, nereti pietrūkst arī informācijas par citiem saistītiem slimību riskiem, kas, savlaicīgi nediagnosticēti, var radīt būtiskas veselības komplikācijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai arī Latvijā šiem augsta riska pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, cukura diabēts un/vai nieru slimība, būtu pieejama koordinēta veselības aprūpe, kas ietver pieejamas un savlaicīgas speciālistu konsultācijas. Attālinātās konsultācijas ir perspektīvs veids, kā uzlabot gan ārstu sadarbību un koordinētu rīcību pacientu ārstēšanās ceļā, gan nodrošināt pacientiem speciālistu pieejamību," norāda ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa. Solis pretī ilgtspējīgai aprūpei Pilotprojekta ietvaros tiks apkopota pieredze un vērtēta šīs pieejas piemērotība plašākai integrācijai veselības sistēmā. Mērķis – radīt ilgtspējīgu modeli, kas palīdzētu uzlabot hronisko pacientu aprūpi, mazinātu sistēmas noslodzi un nodrošinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības pakalpojumiem visā Latvijā.