KO DARĪT, LAI NESASLIMTU?

 

• IEVĒROT VESELĪGU DZĪVESVEIDU, JO:
  • Reti koronārās sirds slimības konstatē pacientiem bez riska faktoriem, tātad panākumu pamatā ir formula – agrīnas dzīvesstila izmaiņas un riska faktoru modifikācija!
  • Ieguvums, pareizi ēdot, regulāri nodarbojoties ar fizisko slodzi, atmetot smēķēšanu, papildus konvencionālai terapijai, spēj mazināt pacientu kardiovaskulāro slimību risku 6 mēnešu laikā.
    
    
• AKTĪVI SPORTOT vismaz 30 minūtes dienā, JO:
  • Aktivitāte trenē sirds muskuli.
  • Personām ar vidēju un augstu fizisko aktivitāti ir zemāka mirstība (abiem dzimumiem). Vīriešiem ar normālu svaru, kā arī sievietēm pirms 60 gadu vecuma (neatkarīgi no svara) fiziskā aktivitāte īpaši labvēlīgi ietekmēja mirstības risku. Fiziskā slodze nepalielināja mirstības risku vecākām sievietēm.
  • Sievietēm menopauzē neatkarīgi no vecuma vai ķermeņa masas indeksa enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi mazina kardiovaskulāru notikumu incidenci.
    
    
• ĒST VESELĪGI UN AR MĒRU, JO:
  • pieaugot ķermeņa svaram, palielinās kardiovaskulāro slimību risks.
  • cilvēkiem ar aptaukošanos ir augstāka hipertensijas, miega apnoe, insulta, koronāras sirds slimības, sirds mazspējas, aritmiju un pēkšņas nāves incidence.
  • aptaukošanās 3 - 6 reizes palielina cukura diabēta attīstības risku, kā arī nieru mazspējas risku – slimības, kas dramatiski palielina jau esošo augsto fatālu un nefatālu kardiovaskulāru notikumu risku.
  • palielināts svars vai pat aptaukošanās nozīmē palielinātu risku dažām vēža formām, osteoartrītam, žultspūšļa slimībām, aknu taukainajai hepatozei, grūtniecības komplikācijām..
  • sievietēm, kas ilgstoši ikdienā lieto Vidusjūras diētu un nelielu daudzumu alkohola (>5g/dn) ir iespēja par 75% mazināt miokarda infarkta risku, salīdzinot ar sievietēm, kas neievēro pareizu uzturu, kā arī vispār nelieto  alkoholu (<5g/dn).

(Akeson and colleagues (Karolinska Institutet, Stockholm, 2007. Population – based prospective study of 24,444 postmenopausal women who were free from cancer, CAD, diabetes at baseline to examine the benefit of combining healthy dietary and lifestyle behaviours in the prevention of MI. During a mean follow-up period of 6.2 years, 308 women developed MI. Incirculation 25.Oct 2007)

• NESMĒĶĒT, JO:
  • Smēķēšana ir ar augstāku miokarda risku sievietēm (ieskaitot premenopauzi), nekā vīriešiem.
  • Ikdienā izsmēķēto cigarešu skaits korelē ar fatālu KSS risku.
  • Smēķēšana kopā ar orālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu būtiski paaugstina trombožu risku, tāpēc 10 reizes paaugstinās stenokardijas, insulta vai citu sirds un asinsvadu saslimšanu risks.
  • Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā kardiovaskulāro slimību risks samazinās uz pusi un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu KVS riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
  • Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku.
  • Atmetot smēķēšanu, insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni.