JĀIZKĀPJ NO CEPUMU INOVĀCIJAS
Atpakaļ

Platforma BIRTI drupina sienu starp zinātnes nozarēm un ražotājiem, ierosinot izrāvienu inovācijā.

Inovāciju attīstības vājais punkts Latvijā ir tehnoloģijas pārneses trūkums – zinātnisko pētījumu rezultāti reti pārtop iekārtās izmantošanai mūsu valstī, uzskata Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs un Latvijas reģeneratīvās medicīnas biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis. «Tehnoloģijas pārneses neesamība ir traģiska – tā ir viena no lietām, ko nepieciešams ar steigu radīt,» saka A. Ērglis.
«Mūsu zinātnieki strādā pēc citu valstu uzņēmumu pasūtījumiem, nevis vietējiem. Jā, tas ir labs mācību periods, bet gala produkts aiziet kaut kur citur. Daudz lietu pētām ASV, kas ir milzīgs tirgus un piedzīvo inovāciju sprādzienu. Mēs strādājam ar daudziem startup uzņēmumiem no dažādām valstīm, taču Latvija no tā neiegūst gandrīz neko. Piemēram, pēc ārvalstu uzņēmuma pasūtījuma pacientiem testēja jaunu ierīci par 20 tūkst. eiro, vēlāk to pārdeva kādai lielai kompānijai jau par 460 miljoniem eiro,» viņš stāsta.

Nerodas vientulībā
«Jāpanāk, lai zinātnieki un uzņēmēji nestrādā katrs savā stūrī – jāsanāk kopā. Ir labs teiciens, ka inovācijas nerodas vientulībā. Tādējādi varēsim radīt pavisam cita līmeņa inovatīvus produktus. Pārnestā nozīmē – mums vajag savu kosmosa kuģi, ko pārdot pasaulei,» turpina A. Ērglis.
Viņš ir 2012. gadā dibinātās apvienības BIRTI (Baltic Innovative Research Technology Infrastructure) padomes priekšsēdētājs. Biedrība, ar kuru saistīti arī citi Latvijas zinātnes pasaules asākie prāti, izvirzījusi ambiciozu mērķi – koordinēt Baltijas valstu universitāšu, zinātnisko institūtu un inovatīvo uzņēmumu sadarbību. Viens no apvienības postulātiem ir veidot sadarbību kopīgai finanšu piesaistei. «Nevis saskaldīties nozarēs, bet strādāt kopā –zinātnei un uzņēmējiem,» piebilst A. Ērglis. Plānots, ka BIRTI ietvaros darbosies vairāki klasteri, aptverot biomedicīnu un farmāciju; materiālzinātnes, enerģētiku, radiācijas ķīmiju un šķidro metālu tehnoloģijas; viedās inženierzinātnes un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju; bioekonomiku, kas saistīta ar vietējo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Atbilstoši Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes dotajam uzdevumam uzsākta inovāciju infrastruktūras klasteru priekšizpēte ar mērķi sadarbībā ar Latvijas zinātniskajām institūcijām izveidot tehnoloģiju attīstības un inovācijas infrastruktūras centrus, stāsta BIRTI valdes priekšsēdētāja Gunta Rača.
Plāno 115 milj. eiro
2012. gadā BIRTI ideja izskatīta Ministru kabineta sēdē kā stratēģisks Latvijas infrastruktūras projekts, lai piesaistītu ES finansējumu ārpus kohēzijas aploksnes, G. Rača atzīmē. Tomēr Latvijas puses sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai aizstāvētu Latvijas intereses BIRTI projekta idejas ieviešanas finansēšanai, cieta neveiksmi. Taču EK koncepts «Kāpnes uz izcilību», izceļot pētniecību, attīstību un inovācijas, kas jānodrošina, izmantojot piešķirto kohēzijas finansējumu, paliek spēkā. Finansējuma saņemšanas viens no priekšnosacījumiem ir viedās specializācijas stratēģijas (3S stratēģijas) izstrāde, skaidro G. Rača.
Stratēģija paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu fokusēšanu zināšanu specializācijas jomās, kur valstij ir priekšrocības vai bāze, lai šādas priekšrocības rastos. Pērn augustā panākta vienošanās, ka trīs inovāciju infrastruktūras klasteru BioPharmAlliance, NanoTechEnergy, BaltSmartTech sagatavošanas projekti tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas, patlaban notiek projektu priekšizpēte, viņa norāda.
Šobrīd ministrijas plāno Eiropas struktūrfondu finansējumu pētniecības infrastruktūras attīstībai 115 milj. eiro apmērā, bet tehnoloģiju attīstības un inovāciju infrastruktūras centriem plānotais finansējums ir nepietiekams, norādīts pērn izstrādātajā tehnoloģiju attīstības un inovācijas publiskās infrastruktūras centru izveides rīcības plānā.
Starp līderiem Eiropā
«Materiālzinātnēs Latvija ir viena no līderēm Eiropā. Piemēram, Latvijas Universitātes zinātnieku grupa ir izstrādājusi tehnoloģiju un prototipus šķidrā metāla sūkņiem, kurus varēs izmantot jaunākās paaudzes kodolreaktoru dzesēšanas sistēmu darbības nodrošināšanai. Izgatavotos prototipus ir nopirkušas ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Indijas un Ķīnas zinātnieku grupas, kuras darbojas kodolenerģijas izpētes jomā. Attīstot NanoTechEnergy centru, Latvijas tautsaimniecība iegūtu stabilu tirgus nišu, projektējot, ražojot un uzstādot šķidro metālu pārsūknēšanas un maisīšanas iekārtas, arī kodolreaktoru dzesēšanas sistēmas, izmantojot mūsu zināšanas iekārtu izgatavošanā, salikšanā un balansēšanā,» G. Rača min piemēru Latvijas zinātnes varēšanai.
«Latvijai kā mazai ekonomikai, kurai gandrīz nav lielu inovatīvo uzņēmumu, kas spētu veidot un uzturēt paši savus pētniecības centrus, inovācijas atbalsta infrastruktūra (testēšanas laboratorijas, eksperimentālās darbnīcas un pilotražotnes) ir jāveido kā uzņēmējiem un zinātniekiem brīvi pieejami infrastruktūras objekti, atbilstoši 3S specializācijas virzieniem. Jo tehnoloģiju attīstības un inovācijas infrastruktūra Latvijā vairs praktiski neeksistē,» viņa uzskata.
Nojaukt un uzcelt
«Vēl pirms padomju laika ar savām inovācijām bijām interesanti pasaulei, nemaz nepieminot, piemēram, Minox. Spēcīgi attīstījās ne tikai inženierzinātnes, bet arī materiālzinātnes. Tas viss jādabū atpakaļ, bet pavisam citā līmenī,» norāda A. Ērglis. «Valstī runājam par inovācijām cepumu un šampūnu ražošanā. Tas nav slikti, bet tā visa ir sīkražošana. Nākamais līmenis ir būtiskāks, kur varam likt lietā, piemēram, to, ka mums ir viena no lielākajām klīnisko pētījumu bāzēm šūnu izpētē,» viņš saka. «Jākoncentrējas uz šāda līmeņa produktiem, superjaunumiem pasaulē,» viņš turpina, piebilstot, ka jāveido cita veida biznesa inkubatori, kuri būtu lielākas sistēmas daļa un ar ievērojami lielāku finansējumu. «Jāsakārto vide – labs piemērs ir mūsu Šūnu izpētes un transplantācijas laboratorija,» turpina A. Ērglis.
Piemēram, ir daudz interesentu no Krievijas, kas vēlas izmantot Latvijas mediķu pakalpojumus dažādu iemeslu dēļ. «Bet iztēlojieties, ka cilvēki, kas spējīgi maksāt 30 un 40 tūkstošus eiro par inovatīvām operācijām, guļ slimnīcas padomju stila istabiņās.
Tā nedrīkst būt. Un jaunas laboratorijas nevar ielikt telpās, kas celtas pirms 60 gadiem. Tā amerikāņi Stenfordas slimnīcu pēc 20 gadiem nojauca un uzcēla no jauna, jo tā vairs neatbilda prasībām.
Nepieciešama jauna infrastruktūra visai zinātnei Latvijā,» viņš uzskata. «Labā ziņa ir tā, ka klīniskie pētījumi mums patiesi padodas ļoti labi,» mediķis piebilst.
Projekta BIRTI gaitā komercializējamu ideju vidū ir, piemēram, digitālā zenītteleskopa izveide gravitācijas lauka un tā anomāliju noteikšanai; nākamās paaudzes biodegvielas – biobutanola iegūšana no lauksaimniecības atkritumiem; inovatīva kompozītmateriāla armatūras ieviešana tirgū.

DIENAS BIZNESS, 22. JŪLIJS, 2015