LATVIJĀ AUGSTA SASLIMSTĪBA UN MIRSTĪBA NO INSULTA

LATVIJĀ AUGSTA SASLIMSTĪBA UN MIRSTĪBA NO INSULTA

 

1_20130514154924558.jpg

Lai gan Latvijā ir pieejamas augstas kvalitātes medicīniskās tehnoloģijas, laika posmā no 2006. gada mirstība slimnīcās ar insultu praktiski nav samazinājusies, norāda ārste, Latvijas Neirologu biedrības Insulta darba grupas vadītāja Evija Miglāne.

Teju 20 procentiem pacientu, kuri miruši slimnīcā, nāves cēlonis bijis smadzeņu infarkts jeb insults. Viens no iemesliem ir joprojām nepietiekamā sabiedrības izpratne par insulta pazīmēm, kā dēļ savlaikus netiek izsaukta ātrā palīdzība. Taču, kā Insulta dienā norāda mediķi, ātra rīcība un ātra pacienta nogādāšana insulta vienībā var glābt ne tikai cilvēka dzīvību, bet arī saglabāt kustību un runas spēju.

Eiropas Insulta dienas ietvaros sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktajā aptaujā noskaidrotas iedzīvotāju zināšanas par insultu. Biedrības vadītāja Inese Mauriņa norāda: cilvēkiem ir augsts pašnovērtējums, jo lielākā daļa uzskata, ka zina, kas ir insults, taču, taujājot, kādas tad ir insulta pazīmes, gandrīz puse no aptaujātajiem nevar nosaukt nevienu no tām. «Lai cik kampaņas notiktu, lai cik runātu par insultu, tomēr cilvēki nezina, kas tas īsti ir, līdz ar to arī nevar rīkoties, ja gadījumā pats vai cits cilvēks saslimst,» atzīst I. Mauriņa. Vairāk par insultu zina tie cilvēki, kuru tuvinieki vai paziņas ir piedzīvojuši insultu. Aptauja arī liecina: ja gadījumā cilvēks būs atpazinis insultu, tad viņš rīkosies atbilstoši situācijai, tas ir, nekavējoties izsauks ātro palīdzību.

Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk vairāk nekā 7000 insulta slimnieku un vēl turpat 2000 ar insulta sekām, norāda neiroloģe Evija Miglāne. Diemžēl šie rādītāji ir augstākie Eiropā. Rīgas Austrumu slimnīcas neiroloģe Ilga Ķīkule stāsta, ka vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no savas dzīves, divus miljonus nervu šūnu, tāpēc ārkārtīgi svarīgi cilvēku laikus nogādāt Insulta vienībā – slimnīcas nodaļā, kur var sniegt specializētu palīdzību insulta gadījumā. Ja insultu izraisījis nosprostots smadzeņu asinsvads, tad slimnīcā ar īpašu metodi šis asinsvads tiek šķīdināts, tā apturot smadzeņu bojājumu. Laikus palīdzot cilvēkam, var saglabāt ne tikai dzīvību, bet arī samazināt slimības sekas – kustību, runas traucējumus, uzsver Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Tāpēc ārsti uzstājīgi atkārto un aicina cilvēkus iedziļināties insulta pazīmēs, lai varētu sev un citiem laikus sniegt palīdzību. Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, ko visbiežāk izraisa asinsvadu nosprostojums jeb trombs, retāk – asinsizplūdums smadzenēs.

Insulta galvenās pazīmes ir vienpusējs ķermeņa vājums vai kustību zudums, vienpusējs notirpums, kustību koordinācijas, redzes traucējumi, reibonis, nespēja runāt un saprast teikto. «Būtiski ir arī piefiksēt, kurā brīdī parādījušās insulta pazīmes, tas ļoti var palīdzēt ārstēšanā,» atgādina I. Ķīkule.

Kardiologi un neirologi atgādina, ka insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas visbiežāk attīstās asinsvada nosprostojuma jeb trombu dēļ, bet retāk asinsvada plīsuma dēļ. Mediķi uzsver, ka slimība ir novēršama un tai nav jābūt letālai, bet svarīgi ir laicīgi vērsties pie ārsta, lai saprastu, vai pastāv insulta risks, kā arī prast slimību atpazīt, ja tā tomēr ir skārusi, lai laicīgi izsauktu mediķus un saņemtu palīdzību.

"Vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no dzīves," diskusijā skaidroja neiroloģe Ilga Ķīkule. Viņa piebilda, ka vienā insulta minūtē tiek zaudētas arī aptuveni divi miljoni nervu šūnas, tādējādi palielinās komplikāciju, tai skaitā invaliditātes risks pēc insulta pārciešanas.

Lai gan insulta risks sevišķi pieaug cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma, tas var skart ikvienu. Kardiologs Gustavs Latkovskis iesaka ievērot šādus insulta profilakses pasākumus - regulāri pārbaudīt asinsspiedienu, jo tas ir galvenais insulta riska faktors, regulāri pārbaudīt pulsu, holesterīna un cukura līmeni, nesmēķēt un neelpot cigarešu dūmus, ievērot pareizus ēšanas paradumus, samazināt sāls daudzumu uzturā, vismaz 2,5 stundas nedēļā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas.

"Pats cilvēks var maldīgi uzskatīt, ka viņam nav insulta riska, bet patiesībā viņam tāds var būt," teica Latkovskis. Kardiologs uzskata, ka insulta akūtā ārstēšana Latvijā ir ļoti augstā līmenī, tomēr, lai samazinātu insulta pacientu skaitu un izglābtu vairāk dzīvību, ļoti svarīga ir pacientu informētība, centieni insultu novērst, pirms tas iestājies, un arī spēja to atpazīt, lai laicīgi saņemtu mediķu palīdzību. Mediķis uzskata, ka bērniem jau deviņu līdz desmit gadu vecumā būtu jāzina un jākontrolē savs holesterīna līmenis un asinsspiediens, tāpat kā tas būtu jādara jebkuram citam iedzīvotājam.

 

***

Vai Jūs zināt, kas ir INSULTS
94% Jā
6% Nē

Uz jautājumu – kā izpaužas insults?
44 % atbildējuši: NEZINU

***

Kā Jūs rīkotos, ja rastos aizdomas, ka kādu līdzcilvēku piemeklējis insults?
86% Negaidot ne mirkli, izsauktu ātro palīdzību
3% Pieteiktu vizīti pie ģimenes ārsta iespējami īsākā laikā

 

nra.lv, 14. maijs, 2013