LU Mēneša pētnieks Medicīnas pionieris Andrejs Ērglis

LU Mēneša pētnieks Medicīnas pionieris Andrejs Ērglis



25ee31156b.jpg                   

Saruna ar kardiologu, Latvijas Universitātes (LU) Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošo pētnieku un Medicīnas fakultātes profesoru Andreju Ērgli notiek telpā, kur aiz stikla sienas notiek operācija. Monitorā redzu, kā saraujas un izplešas sirds muskulis, bet asinsvadā tiek ievadīta stieplīte.

Redzēt, kā sitas cita cilvēka sirds, ir neaprakstāmi. Andrejs Ērglis sarunājas ar kardioķirurgu, kas veic operāciju, un, kā jau pieredzējis pasniedzējs, paralēli stāsta, kas notiek zālē. „Te redzam asinsvadu no iekšpuses un kaļķa plāksni. Jo lielāka fiziskā slodze, jo ātrāk strādā sirds, bet, ja asinsvads ir sašaurināts, cauri neplūst pietiekami daudz asiņu, tādēļ asinsvadus paplašinām. Visas operācijas ir sarežģītas, jo tā tomēr ir sirds. Operācijas ilgums atkarīgs no sarežģītības pakāpes, ja jāver asinsvadi, gadās to darīt arī piecas stundas. Profesors Ilmārs Lazovskis vienmēr jautāja, kāpēc esmu vēl dzīvs, sakot, ka ārsti mirst no tā, ko paši ārstē, ”ar mediķiem raksturīgo humoru piebilst profesors.

Februāra sākumā A. Ērglis saņēma LU Gada balvu par oriģināla pētījuma rezultātiem sirds ķirurģijā.

Vai viegli pārslēgties no operācijām uz interviju?

Šajā darbā aizvadīti daudzi gadi, tādēļ tas ir tāpat kā pārslēgties no kafijas vārīšanas uz trauku mazgāšanu. Abas lietas jāizdara labi – traukiem jābūt tīriem, kafijai garšīgai. Šajā darbā gan kafija jādzer ļoti ātri.

(Šajā momentā A. Ērglis „pārslēdzas uz traukiem” (lasīt – operāciju) un saka kolēģiem: „Jums integrilīns ir? Super, ideāli! Pagaidiet 10 sekundes, ideāli, beidzam!” – A.Č.) Labi, tagad sarunu varam turpināt manā kabinetā.

Kādi šobrīd ir jūsu aktuālie zinātnes projekti?

Stenta implantācijas. Asinsvados ievietojam bio-metāliskas stenta protēzītes, kas savā ziņā līdzīgas atsperītēm, tās ir dažādas – no platīna, kobalta vai hroma, kas pārklātas ar citostatiķiem piesūcinātu polimēru, kas neļauj atjaunoties asinsvada sašaurinājumam. Šīs sarežģītās ierīces ir ārkārtīgi gudras – uzmontētas uz maziem baloniņiem, ko ar stieplīti ievadām asinsvadā, atrodam, kur ir kaļķa plāksnes vai holesterīna nogulsnes un sašaurinātajā vietā ievietojam šo protēzi. Šobrīd tiek pētīti jauni stentu veidi, piedalāmies to izstrādē. Stenta izgudrošana bija milzu revolūcija, nākamā revolūcija ir bioabsorbējošie stenti – tie radīti no vielām, kas ar laiku pašas uzsūcas, jaunās paaudzes stenti pēc diviem gadiem organismā paši izšķīstu. Neviens stents nav jāņem ārā, tāpēc pēc tūkstoš gadiem kāds atradīs kapu kalniņos stentus un domās, ka cilvēki agrāk rotājušies ar dīvainām lietām.

Akūta miokarda infarkta gadījumā daļa šūnu iet bojā. Pašlaik atveram asinsvadu un bojājumu samazinām, bet šo vietu varētu atjaunot. Nodarbojamies ar reģeneratīvo šūnu terapiju kopš 2008. gada, Šūnu transplantācijas centrā ir izveidota šūnu laboratorija, kuru vada Ēriks Jakobsons. Strādājam ar cilmes šūnu iegūšanu, tīrīšanu un implantāciju sirdī. Ir vairāk nekā simts cilvēku, kam jau veikta šāda operācija. Esam atklājumu ceļa sākumā, bet skaidri zinām, ka šīs šūnas nav kaitīgas un sniedz pozitīvus rezultātus.

Cilmes šūnas tiešām ir nākotnes nafta?

Tā noteikti ir. Šobrīd esam bērna autiņos, jo tikai injicējam šīs šūnas vietās, kuras nepieciešams atjaunot. Cilmes šūnas nepārveidojas par sirds muskuļu šūnām, tās stimulē aktīvāk darboties citas šūnas. Iztēlosimies, ka kādā orgānā ir robs, kuru varētu aizadīt ciet ar orgāna šūnām – no cilmes šūnām varētu radīt tādus kā ielāpus.Tas ir veids kā nākotnē varētu atjaunot organismu, tādēļ strādājam kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un ārzemju partneriem.

Šobrīd ir interesants reģeneratīvās terapijas projekts saistībā ar gūžas locītavām – atjaunojam skrimšļaudus, injicējot cilmes šūnas gūžas locītavu spraugās. Ejam cauri šim procesam un būsim vieni no pionieriem nākotnes medicīnā.

Šie pētījumi ir unikāli arī pasaules līmenī?

Latvijas mērogā tas ir milzīgs komandas darbs, bet par pasaules līmeņa unikalitāti jārunā uzmanīgi. Latvijā ir daudz labu ķīmiķu, biologu, fiziķu, savā starpā varam ērti sadarboties, vajag tikai gribēt. Latvijas spožums ir tas, ka fiziski atrodamies viens otram tuvu, citās valstīs pētniekus šķir daudzi tūkstoši kilometru, Latvijā visi strādājam kā lielā laboratorijā. Jā, Latvija nodarbojas ar lietām, kas maina pasauli.

Kādi būs jūsu pētījumi nākotnē?

Jāturpina pašreizējie, jo esam pavēruši tikai mazu aizkariņu. Mani ļoti interesē reģeneratīvā terapija, jādomā, kā to uzlabot. Ir ideja radīt tādu kā cilmes šūnu armiju – šīs šūnas kā mazas skudriņas varētu ievietot organismā un aizvadīt līdz slimajām vietām. Šī armija varētu iznīcināt kaitīgās šūnas un atjaunot nepieciešamās. Tā ir nākotne, kādu redzu, kurā ārsti būs kā inženierbiologi.

Šobrīd varam panākt to, ko agrāk uzskatīja par neiespējamu. Piemēram, agrāk domāja, ka augstu asinsspiedienu var ārstēt tikai ar asins nolaišanu vai zālēm. Bet tagad zinām, ka to var ārstēt, nedaudz izmainot parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvaru. Ir daudzas interesantu lietu, ar kurām var strādāt.

Esam pasaules apritē, piedalāmies pētījumos, sadarbības piedāvājumu pat ir vairāk nekā varam reāli paveikt.

Zinātne ir pieņēmumu pasaule, kurā katra atbilde rada arvien vairāk jaunu jautājumu?

Dažreiz tā noteikti ir. Ja pēc darba sēdi mežā vai pie kamīna, par to var domāt, bet zinātnē katra atbilde jāuztver kā atbilde un jādarbojas tālāk. Zinātne nav pozitīva vai negatīva, zinātne ir zinātne, kurā atrodi atbildi uz uzdoto jautājumu. Varbūt dažreiz neizdodas šo atbildi atrast, bet tas izdodas ar laiku. Citreiz cilvēka mūžs ir par īsu, lai atrastu atbildi. Vienmēr kaut kas paliks nezināms un neatklāts, bet tā tam arī jābūt.

Šis pētniecības process varētu būt nebeidzams.

Jā, arī Marsels Prusts rakstīja, ka mūžīga dzīvošana būtu lielākās šausmas, kas vien var būt, jo tad nav nākotnes un lielas jēgas no kaut kā izzināšanas. Tā būtu apstāšanās.

Katru dienu atklājas kaut kas, ko varam pētīt, tādēļzinātne ir ārkārtīgi interesanta. Izpētot vienu lietu, atveras cits mazs lodziņš uz nākamo.

Kādi ir jaunākie un interesantākie atklājumi kardioloģijā?

Maijā notiks pirmā pasaules reģeneratīvā kardioloģijas konference. Viena ārsta vietā izveidojušās sirds komandas. Pirms desmit gadiem Alens Kribjē pirmo reizi implantēja vārstuli aortā caur kājas vēnu, sirds operācijās cilvēks bieži vairs nav „jāgriež uz pusēm”. Attīstās ne tikai tehnoloģijas, bet arī domāšana.

Cik nozīmīgs jums bija 2008. gada 18. septembris – diena, kad veicāt autologo cilmes šūnu transplantēšanu sirds muskulī diviem pacientiem pēc miokarda infarkta? (Līdzīgas šūnu transplantācijas līdz tam tika veiktas tikai dažos kardioloģijas centros pasaulē).

Visu mūžu strādāts ar šūnu implantāciju, tādēļ jūs pārspīlējat ar šī datuma nozīmīgumu. Tas bija labs sākums, bet atskatoties redzi, kas vēl nav izdarīts.Tajā dienā pavērām jaunu darbības lauku, jo daudzi bija skeptiski, domājot, ka darīsim ko ļaunu. Nezinu, vai tas mani ir mainījis kā personību, jo zinātnē un medicīnā nav viena superatklājuma vai superoperācijas, tā nemēdz būt. Šajās jomās tas ir ilgs process un pierādīšana nav vienas dienas, bet gadiem ilgs komandas darbs.

Mani drīzāk mainīja 1990. gada 4. aprīlis, kad man bija 25 gadi un veicu angioplastiju – asinsvada paplašināšanu ar baloniņu.Bijām tādi drusku muļķa cilvēki, jo nebaidījāmies un darījām.

Arvien vairāk sāksim ārstēt ar zālēm, kas ārstē šūnu nevis organismu. Fiziķi ielauzušies kvarkos un Higsa bozonā, tādā līmenī arī strādāsim ar cilvēka šūnām. Nav nekā aizraujošāka par zinātni, jo te ir lielāks azarts kā kāršu spēlēs.

Kāds ir vislielākais atalgojums par uzdrīkstēšanos?

Ja valsts izprot un novērtē padarīto.

Jūs esat dēvēts par inovāciju lokomotīvi.

Tas ir ārkārtīgi jauki, bet man ļoti laimējies ar apkārtējiem cilvēkiem, no kuriem daudz esmu mācījies. Varbūt tas nāk no ģimenes. Vectēvs bija ķirurgs (onkologs, medicīnas vēsturnieks un profesors Pauls Stradiņš – A.Č.), otra vectēva brālēns bija Otto Šmits – kosmogonijas teorijas autors un polārpētnieks, „Čeļuškina” kuģa ekspedīcijas vadītājs.

Esmu arī daudz dauzījies pa pasauli, draugi no aktieru un mūziķu vidus man daudz devuši. Notis, piemēram, ir visbrīnišķīgāk sakārtotais matemātiskais reģistrs.

Apzīmējums „inovāciju lokomotīve” skan labi, bet agrāk bija lielāka uzdrīkstēšanās darīt, tagad sevi nedaudz jāpiespiež pieņemt jaunas lietas. Nedrīkst teikt „mirkli, jel apstājies”, jo tajā mirklī viss tiek zaudēts. Arī Lūisa Kerola grāmatā „Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” jāskrien ātrāk, lai paliktu uz vietas. Nevajag nobīties, pirms vēl kaut kasizmēģināts. Mani iedvesmo Latvijas dinamiskā vide, lielās iespējas.

Izmantojat visas iespējas, ko jums dzīve dod?

Tas ir pārāk filozofisks jautājums. Bet vienā brīdī pārskati savas vērtības un saproti, ka nav jāiznieko laiks tam, kas nav svarīgs. Ričards Oldingtons teicis, ka dzīvot interesanti nozīmē dzīvot ar baudu, ar baudu apzīmējot lietas plašākā izpratnē, piemēram, darbu.

Uz kādām vērtībām balstās zinātne?

Zinātne ir godīgums.Tā nav pozitīva vai negatīva, rezultāts ir tāds, kāds ir. Ja, implantējot šūnas, rezultāts nav pozitīvs, mums arī jāpasaka, ka no tā nav nekāda labuma. Falsificēšanai zinātnē nav vietas.

Kā atšķiras darbs zinātnē no darba kā ārstam un pasniedzējam?

Pasniedzēja darbs ir ārkārtīgi grūts, jo jauni cilvēki ir pietiekami kategoriski. Andrē Žids teicis – ja jaunībā neesat sarkans, jums nav sirds, ja 40 gadu vecumā vēl esat sarkans, jums nav prāta. Šis teiciens ir pareizs, jo jaunībā cilvēkam jābūt kategoriskākam, jābūt pārliecībai par to, ko dari, jo dzīve cilvēku noliek pie vietas. Protams, dažreiz studenti mani nokaitina līdz nemaņai, bet saprotu, ka bieži vien taisnība ir viņiem, nevis man, lai kā man tas arī nepatiktu.

Atzīt, ka kļūdies, ir ļoti svarīgi, to esmu mācījies no mūziķiem, aktieriem un sportistiem. Paskatieties uz jebkuru talantīgo jauno aktieri –aktieri, kas visu mūžu nospēlējuši teātrī, izturas pret viņiem ar lielu cieņu un līdzvērtību, par to zinātnē dažreiz aizmirstam. Jā, varbūt trūkst pieredzes, bet tas, ka esi jaunāks, nenozīmē, ka esi sliktāks.

Zinātniekam vajadzīgs talants vai uzņēmība?

Talants ir nepieciešams, lai spētu domāt. Aleksandrs Puškins teicis, ka talants ir spēja smagi strādāt. Ja ir šī spēja, tad talantu var izkopt. Katram ir arī savas stiprās puses – vienam spēja organizēt darbu, otram ģeniālas idejas, trešajam pa spēkam ideju realizēšana. Ja kādam ir fantastiska ideja, kuru realizēt var kāds cits, kurš ir nozīmīgāks? Zinātnē katrs cilvēks ir svarīgs.

 

Par publikāciju ciklu „Mēneša pētnieks”

Ar zinātni prātos un sirdī Latvijas Universitātē darbojas, teoretizē un pārbauda hipotēzes daudz un dažādu nozaru pētnieki. Gan tādi, kam jau ir ievērojams zinātnisko publikāciju skaits savos dzīvesgājumu aprakstos, gan tādi, kas pētniecības pievilcību vēl tikai atklāj. Lai godinātu zinātnes vārdu, lai ieskatītos, kas notiek Latvijas Universitātes fakultātēs un institūtos un lai izstāstītu pētnieku stāstus savējiem un citiem, ar 2012. gada janvārī tiek uzsākts publikāciju cikls „Mēneša pētnieks”. Turpmāk katru mēnesi Latvijas Universitātes portālā publicēsim aktuālos pētnieku stāstus, savukārt gada noslēgumā ļausim publiski portāla lasītājiem balsot par savu favorītu, tādējādi suminot to pētnieku, kura darbība ir uzrunājusi visvairāk lasītājus.

Mēneša pētnieks. Zinātnes vārdā!

 

www.lu.lv, 25. februāris, 2013