MEDIĶI SIRDS SLIMĪBU RISKA NOVĒRŠANĀ UZSVER LAICĪGU DOŠANOS PIE ĢIMENES ĀRSTA. Kaspars Kupics, Ilze Grauze / Nra.lv

MEDIĶI SIRDS SLIMĪBU RISKA NOVĒRŠANĀ UZSVER LAICĪGU DOŠANOS PIE ĢIMENES ĀRSTA. Kaspars Kupics, Ilze Grauze / Nra.lv

Sirds slimību risku novēršanā būtiskākās ir rūpes par savu veselību, ievērojot sabalansētu uzturu un fiziskas aktivitātes, bet sūdzību gadījumā vēlams doties pie ģimenes ārsta, 12. novembrī informatīvās veselības kampaņas "Mīli savu sirdi!" diskusijā uzsvēra kardiologs Kaspars Kupics un ģimenes ārste Ilze Grauze.

Mediķi bilda, ka Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis - 55% no visiem mirušajiem -, taču riskus var novērst, laikus rūpējoties par savu veselību.

Kā norādīja Grauze, vēlams izmantot iespēju un reizi gadā aiziet pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, kuras laikā var pārliecināties par savas sirds veselības stāvokli. Mediķi uzsvēra, ka ģimenes ārsti ir pietiekami profesionāli, lai noteiktu, vai ir nepieciešamas papildu pārbaudes un analīzes. Pacients tās var pieprasīt, bet bez vajadzības tās izrakstītas netiek, jo valsts piešķirtais finansējums ir ierobežots. "Ja katrs pacients tiktu sūtīts pie kardiologa, tad tiem, kam šis ārsts tiešām būs vajadzīgs, viņš būs praktiski nesasniedzams. Tādēļ ir ģimenes ārsts, kurš ir gana kompetents," sacīja Grauze.

Tāpat atšķiras pārbaudes, kas tiek veiktas cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam un cilvēkiem pēc šī vecuma sasniegšanas - vecāka gadagājuma cilvēkiem tās ir detalizētākas. "Cilvēki, ejot pie ārsta, nereti domā, ka, samaksājot latu, viņiem tiks veiktas visas analīzes. Tomēr tā nav - tas notiek tikai nepieciešamības gadījumā. Protams, ja pacients ir gatavs pats maksāt par analīzēm atsevišķi, ārsts viņu var tām norīkot," piebilda Grauze.

Starp pazīmēm, kas liecina par sirds saslimšanu, kā Grauze, tā Kupics minēja sāpes, smagumu vai spiedošu sajūtu krūtīs, elpas trūkumu. Ir vēlams zināt, vai nav kādu ģenētiski pārmantotu slimību, jo tad par sirds veselību jāgādā vēl rūpīgāk.

Kā uzsvēra Kupics, pēdējā laikā Latvijas Kardioloģijas centrā novērots, ka miokarda infarkts kļūst jaunāks, un tas skar arī 40 gadu vecumu nesasniegušos. "Sirds slimību risks no 40 gadiem paaugstinās, bet tas ir arī jautājums par ģenētiku. Nogurums, nespēks, sāpes krūtīs - tās ir pazīmes, ka laicīgi jāiet pie ģimenes ārsta," norādīja kardiologs.