Cik kaitīgas veselībai ir mākslīgi izveidotās taukvielas? / TvNet.lv

Cik kaitīgas veselībai ir mākslīgi izveidotās taukvielas? / TvNet.lv

Sākot ar šo nedēļu, ikviens var izteikt savu viedokli par pārtikas kvalitāti, jo Veselības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi noteikumus par slikto - transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos. Latvijā iecerēts noteikt, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma, kā tas ir daudzviet Eiropā. Cik tad īsti kaitīgas veselībai ir mākslīgi izveidotās taukvielas? Cik izplatītas tās ir pie mums nopērkamajos produktos un vai pārtikas ražotāji Latvijā ir gatavi atteikties no plaši izmantoto hidrogenēto augu tauku lietošanas?

503745_506x285.jpg

1910. gads. Zinātnieki norāda, ka šis ir gads, kad ASV pirmo reizi tika radīta mākslīga taukviela – hidrogenēti augu tauki. Hidrogenēšanas procesā augu eļļa tika pārvērsta pilnīgi jaunā formā – transtaukskābēs, kam ir lēta pašizmaksa un

kas pagarina produkta derīguma termiņu.

Turklāt tam visam klāt vēl nāca plaša reklāmas kampaņa, kas hidrogenētos augu taukus sludināja par veselīgu alternatīvu citiem taukiem, tādējādi produkti, kas tos saturēja, kļuva par neatņemamu daudzu cilvēku ikdienas uztura sastāvdaļu.

Izvairīties nevar un arī nevajag, bet jāmāk nodalīt!

Izvairīties no transtaukskābēm nevar un to nevajag darīt, saka Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks. Taču ir jāmāk nodalīt dabīgas no mākslīgi radītajām transtaukskābēm.

«Transtaukskābēm ir vairāki izcelsmes veidi. Piemēram, tās rodas, govij uzņemot zāli, šajā visā gremošanas procesā. Tās rodas un nonāk pienā un gaļā, tās ir dabīgās, kuras uzņemam kaut kādā procentā un simtiem un miljoniem gadu esam ēduši. Bet šodien nepatīkama ir tā hidrogenēšana, tās mākslīgās transtaukskābes, kad šķidro augu eļļu pārvēršam cietā,» skaidro LU Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve.

No sirdskaitēm līdz ļaundabīgajiem audzējiem...

Transtauki ir atrodami dažādos produktos. Šokolādes imitācijās,

saldajos sieriņos, kūkās, čipsos, cepumos, smērējamos sieros, desās,

kā arī citos produktos.

Un, gadiem ejot, zinātnieki sākuši pastiprināti runāt par mākslīgi radīto transtaukskābju ēnas pusēm. Tās pielīdzina indei, kurai uzkrājoties organismā, parādās nopietnas veselības problēmas - saslimšana ar diabētu, ļaundabīgajiem audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām.

Ārsts norāda, ka transtaukskābes paaugstina sliktā holesterīna līmeni asinīs, tās aizlipina asinsvadus, veidojot tauku pikucīšus.

Un, kā liecina statistikas dati,

sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis Eiropas Savienībā.

Taču īpaši uz citu valstu fona izceļas Latvija. Mūsu valstī no sirds un asinsvadu slimībām ik gadu mirst vidēji 15 tūkstoši cilvēku. Liela daļa no tiem ir darbspējīgā vecumā.

Ēšanas paradumi latviešiem nav perfekti!

Tiesa, kardiologus uztrauc ne tikai transtaukskābes, bet kopumā Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi, kā arī neaktīvs dzīvesveids, kas noved pie dažādām sirdskaitēm.

«Katru gadu ceturtā daļa vēršas ambulatori un stacionārā ar sirds slimībām. Ja esam 2 miljoni, tad tie ir aptuveni 500 tūkstoši. Tas ir spiediens, sirds asinsvadu darbības traucējumi utt.,» uzskaita Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate.

Šo cilvēku ārstēšana Latvijai ik gadu izmaksā aptuveni 91 miljonu eiro (ambulatorie pakalpojumi, stacionāra pakalpojumi, kompensējamās zāles).

Taču, ņemot vērā transtauksābju slikto ietekmi uz veselību, ir valstis, kurās šīs vielas daudzums pārtikas produktos samazināts līdz minimumam. Piemēram, Dānijā, Austrijā, Šveicē, Islandē, kā arī ASV Ņujorkas un Kalifornijas štatā – transtaukskābes (gan ievestajos, gan uz vietas ražotajos produktos) nedrīkst pārsniegt 2% uz simts gramiem.

Diskusija par ierobežošanu notiek arī Norvēģijā, Zviedrijā, kā arī citās valstīs.

Ražotājiem neizdevīgi!

Latvijā pastiprinātu uzmanību šim jautājumam sāka pievērst uzreiz pēc tam, kad 2011. gadā dāņu profesors Stēns Stenders paziņoja, ka mūsu valstī ražotajās vafelēs ir pārlieku liels transtaukskābju daudzums. Tieši tad valsts līmenī sākās diskusija par šīs vielas ierobežošanu produktos. Tiesa, līdz šim tā bijusi

tikai spriedelēšana, jo ražotāju lobijs esot spēcīgs,

norāda speciālists.

«Par katru nieku, ko gribam ieviest no medicīnas viedokļa, ir milzīgas politiskās spekulācijas, kur lobiji dalās pamatā divās daļās: viena daļa tā, kas aizstāv ražotājus, un otra, kas aizstāv medicīnu. Un parlamentā lielākais lobijs aizstāv ražotājus,» skaidro Vilnis Dzērve.

Taču pēc teju divus gadus ilgām diskusijām beidzot arī Latvijā ir tapuši noteikumi, kas paredz ierobežot transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos. Latvija sekos citu valstu pieredzei, un

maksimāli pieļaujamais šīs vielas daudzums nedrīkstēs pārsniegt divus procentus

jeb divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Turklāt šis regulējums attieksies gan uz vietējiem pārtikas produktiem, gan ievestajiem, norāda noteikumu izstrādātāji.

Marķējumā slēpjas aiz hidrogenētiem augu taukiem

Veselības ministrija paredzējusi, ka jaunā norma varētu stāties spēkā 2015. gadā, nosakot pārejas periodu līdz 2018. gadam, kad ražotājiem būs obligāti jānorāda transtaukskābju daudzums uz produkta etiķetes. Šobrīd veselībai kaitīgās transtaukskābes produktu marķējumā bieži vien slēpjas aiz hidrogenētiem augu taukiem vai nav atrodamas vispār.

«Mēs esam par to, ka vajadzētu pēc iespējas ātrāk, bet otrā pusē ir pārtikas ražotāji, un ZM, kas saka, ka pārejas periodam jābūt garākam. Ir mazie ražotāji un ir noteiktie pārtikas produkti, kas prasīs ilgāku laiku. Domāju, diskusijas būs par to, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai veiktu šīs pārmaiņas tehnoloģijā un receptūrā,» runā Veselības ministrijas pārstāve Sanita Kukliča.

Tikmēr nesenais Zemkopības ministrijas pasūtītais pētījums, ko veica zinātniskais institūts BIOR, liecina, ka

visvairāk šī veselībai kaitīgā viela atrodas Latvijā ražotajos sviesta un krējuma izstrādājumos, kā arī biezpiena sieriņos.

Kopumā tika testēti 102 produkti, no kuriem divdesmit divos transtaukskābju daudzums pārsniedza divu procentu robežu.

«Mēs ieguvām tādu viedokli, ka situācija nav traģiska Latvijā. Rezultāts bija pārsteidzošs, jo gaidījām, ka margarīnā būs daudz, izrādījās, ka tur ir vismazāk. Un vislielākais transtaukskābju daudzums bija krējuma, sviesta un siera izstrādājumos,» komentē ZM Pārtikas nekaitīguma daļas vadītāja Sarma Sleže.

Piemēram, kādā krējuma izstrādājumā transtaukskābju daudzums sasniedza pat 12,3%, bet sviesta izstrādājumā – 9,1%.

Savukārt biezpiena sieriņos tas bija no 0,1% līdz 6,4%.

Cepumos un vafelēs – no 0,1% līdz 2,9%.

Bet baltmaizē – no 0,6 līdz 1,7%.

 

 

TvNet.lv, 31. marts, 2014