PULSS, ASINSSPIEDIENS, VIELMAIŅA - KĀ SPORTOJOT PANĀKT MAKSIMĀLO EFEKTU UN NENODARĪT SEV PĀRI / DELFI.LV

PULSS, ASINSSPIEDIENS, VIELMAIŅA - KĀ SPORTOJOT PANĀKT MAKSIMĀLO EFEKTU UN NENODARĪT SEV PĀRI / DELFI.LV

pulss_500.jpg

Profesionāliem sportistiem sekošana līdzi savam pulsam sportošanas laikā ir tikpat pašsaprotama lieta kā iesildīšanās, atsildīšanās vai jebkura cita treniņa daļa. Kādam laikam bija jāpaiet, lai arī vidējais ierindas aktīvais cilvēks saprastu, ka ar sportošanu bez pulsa kontroles drīzāk var nodarīt sev pāri, nevis gūt pozitīvu efektu.

 

Vārds "pulss" apzīmē sirdsdarbības frekvenci jeb biežumu – cik reizes minūtē tā saraujas, lai izsviestu asinis. Kļūda, kuras rezultātā daudziem iesācējiem sportošanas laikā ir gan elpas trūkums, gan ļoti augsts pulss, ir tā, ka tiek ņemts vērā tikai muskuļu spēks.

Cilvēks jūt, ka muskuļi vēl ir spējīgi slodzi izturēt, tāpēc to turpina, kamēr sirdij tā jau ir pārslodze. Var droši apgalvot, ka pulss un sirds spēja izturēt slodzi ir svarīgāka par muskuļu izturību – sirds katram cilvēkam ir tikai viena, un tā pilda nozīmīgu funkciju – apgādāt muskuļus ar skābekli.

Tātad, spēcīga sirds ir savstarpēji saistīta ar visiem pārējiem cilvēka muskuļiem – jo trenētāka tā būs, jo mazāka slodze tiks pielikta, lai nogādātu skābekli līdz muskuļiem.

Augsts pulss norāda uz to, ka sirds ir vāji trenēta, tāpēc tai ir daudzas reizes jāsaraujas, lai izsviestu nepieciešamo asins daudzumu, kas apgādās jau pieminētos muskuļus ar skābekli.

Pulss savstarpēji korelē arī ar vielmaiņas procesiem – tas notiek brīdī, kad organismam pietiek skābekļa, lai dedzinātu taukus, bet to cilvēks pats visbiežāk nespēj noteikt, tāpēc arī nepieciešams pulsometrs.

Šajā gadījumā ir arī kļūdaini uzskatīt, ka kārtīga "izlikšanās" sporta laikā būs galvenais priekšnosacījums, lai pēc iespējas vairāk sadedzinātu kalorijas – svīšana nav galvenais, kas norāda uz tauku dedzināšanu.

Protams, aktīva ķermeņa dzesēšana liecina par intensīviem vielmaiņas procesiem, tomēr visi panākumi atduras piemērotā pulsa zonā. Vielmaiņas viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir aktivizēt muskuļu darbību, jo tieši muskuļi ir tie, kas tērē enerģiju, tāpēc ir tik svarīgi, lai aktivitāte būtu un muskuļi būtu pieraduši pie regulāra darba, atšķirībā no taukaudiem, kur vielmaiņa notiek ļoti kūtri.

Ja cilvēka muskuļaudiem ir nepieciešama vairāk enerģijas nekā tā tiek uzņemta, tā tiek ņemta no taukaudiem un attiecīgi – tiek dedzinātas kalorijas. Jebkuram cilvēkam, vienlaga, cik tievs tas būtu, ir vairāki kilogrami taukaudu, kurus var droši izmantot zemas un vidējas intensitātes slodzes laikā, ogļhidrātu rezerves pataupot intensīvākiem slodzes posmiem (ņemot vērā, ka ogļhidrāti nodrošina lielāku spēka pieplūdumu nekā tauki).

Lai arī visi pulsa parametri ir relatīvi, cilvēkam ar vidēju fizisku sagatavotību var noderēt šāda neliela tabula, lai spētu atšķirt aerobo un anaerobo slodzi un piemērot to, atbilstoši situācijai:

  • Cilvēks dzīvo aerobajā režīmā – skābeklis tad tiek izmantots pilnā mērā, un ar tā starpniecību no ogļhidrātiem un taukiem tiek ražots ATF jeb muskuļu tīrā "degviela". Relatīvais pulss ir 130 – 135 sitieni minūtē, un praktiski cilvēks netrenējas – šāds temps piemērojama iesildīšanās un atsildīšanās daļām treniņā.
  • Sasniedzot anaerobo maiņas slieksni (155 – 160 sitieni minūtē), skābuma līmenis organismā sāk augt ļoti strauji. Ilgi skriet ar augstu intensitāti nav nepieciešams. Aplami būtu uzskatīt – jo augstāka skriešanas intensitāte un pulss, jo vairāk tauku tiks dedzināti.
  • Tieši otrādi – jo skrējiens lēnāks, jo tauku rezerves vairāk tiek pieslēgtas darbam. Vislabākā tauku dedzināšanas intensitāte ir no aerobā maiņas sliekšņa līdz t.s. jauktajai zonai (starp aerobo un anaerobo slodzi), kas iedalās pirmajā jauktajā zonā (140 – 145 sitieni minūtē) un otrajā jauktajā zonā (145 – 155 sitieni minūtē).

Arī asinsspiediens spēlē nozīmīgu lomu procesos, kas saistīti ar sirdi. Tas iedalās sistoliskajā un diastoliskajā asinsspiedienā. Pirmais parāda, ar kādu spēku sirds strādā, t.i., ar cik spēcīgi asinis tiek izgrūstas lielajos asinsvados.

Diastoliskais asinsspiediens parāda mazo perifērijas asinsvadu (rokās un kājās) gatavību šīs izsviestās asinis uzņemt. Līdz ar to slodzes laikā sistoliskais spiediens paaugstinās, jo palielinās sirds jauda asinis izsviest, bet diastoliskais spiediens paliek nemainīgs vai pazeminās, jo asinsvadi paplašinās.

Pēc slodzes, savukārt, notiek pretējs process. Interesanti, ka piemērotākā pulsa zonas var mainīties arī atkarībā no tā, kāda sportiskā aktivitāte tiek veikta – piemēram, skrienot tas ir pieļaujams nedaudz augstāks, jo cilvēkam ir jānes viss savs svars un tiek pieslēgtas vairāk muskuļu grupas, attiecīgi pie identiskas slodzes muskuļiem ir augstākas prasības pret sirdi.

Savukārt adrenalīns un pārējie stresa hormoni savā mērā regulē asinsspiedienu, kā arī nieru darbība – parasti, ja cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens, tiek pārbaudītas nieru artērijas, kurās atrodas receptori, kas regulē asinsspiedienu un kuri, visticamāk, ir sašaurināti.

Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar mugurkaulu, jo sevišķi kakla daļā, kur atrodas miega artērijas vai arī mugurkaulā – mugurkaula artērija, veicot kustības var radīt kairinājumu un arī ietekmēt asinsspiediena regulāciju (izsaucot galvas reiboņus u.tml.simptomus).

Problēma ir tā, ka slodzes laikā cilvēks nav spējīgs kontrolēt asinsspiedienu (atšķirībā no pulsa, kur tas izdarāms ar pulsometra palīdzību), tāpēc jāpaļaujas vairāk uz pašsajūtu un dažādiem ķermeņa signāliem, kas var norādīt uz nepareizām, asinsspiedienu nelabvēlīgi ietekmējošām darbībām.

Katrā ziņā, arī cilvēkiem ar ne ideālu asinsspiedienu noteikti ir vēlams sportot, jo fiziskā aktivitāte, ja tā ir individuāli piemērota cilvēkam, darbojās kā asinsspiediena regulators, attiecīgi pazeminot vai paaugstinot to.


delfi.lv, 03.septembris, 2014