Pulss – par lēnu? Kārlis Trušinskis / veselam.la.lv

Pulss – par lēnu? Kārlis Trušinskis / veselam.la.lv

Mēdz sacīt, ka cilvēki ar lēnāku pulsu dzīvo ilgāk, taču tas var izraisīt arī nepatīkamus simptomus vai pat apdraudēt dzīvību, jo galvas smadzenēm un citiem orgāniem nepieplūst pietiekami daudz skābekļa.

Pieaugušiem cilvēkiem normāls pulsa biežums ir 60–70 reižu minūtē. Pulsa vilni, kas rodas, kad sirds izmet asinis asinsvados, katrs pats var sataustīt uz rokas vai miega artērijas, taču ērtāk to noteikt ar asinsspiediena mērītāju vai pulsometru.

Pulsu ietekmē simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas tonuss. Simpātiskās nervu sistēmas aktivācija to paātrina, bet parasimpātiskā nervu sistēma – palēnina, tāpēc arī naktī pulss ir lēnāks. Pulsu paātrina stresa hormonu izdalīšanās asinīs.

Svarīgs rādītājs

“Nereti pacienti uztraucas par augstu asinsspiedienu, taču reizēm aizmirst, ka arī paātrināts pulss var būt nozīmīgs sirds asinsvadu slimību riska faktors, tāpat kā augsts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs. Lēns pulss sagādā problēmas retāk nekā ātrs,” stāsta Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents, medicīnas doktors Kārlis Trušinskis.

Lēna pulsa gadījumā asinsspiediens var būt gan augsts, gan zems. Ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu, medikamentu izvēlē nozīme ir arī pulsam.

Kāpēc tik gauss

Kā norāda kardiologs, nereti lēns pulss ir trenētas sirds pazīme, kas liecina, ka tā spēj nodrošināt efektīvu asinsriti ar mazāku saraušanās reižu skaitu minūtē. Sportistiem normāls pulss miera stāvoklī ir 40–50 sitienu minūtē. Viņiem sirds ir pielāgojusies lielākai slodzei un strādā efektīvāk, tāpēc pulss ir lēnāks.

Pulss mēdz būt gausāks arī gados veciem cilvēkiem, kuriem aterosklerozes un sirds muskuļa pārmaiņu dēļ ir slikta vadīšana sirds autonomajā nervu sistēmā, tādēļ tā saraujas retāk.

Arī sirdsdarbības biežumu samazinošas zāles palēnina pulsu, piemēram, beta blokatori un digoksīns, šajā gadījumā ārsts var ieteikt samazināt to devu.

Sirdsdarbības ritms veidojas sinusa mezglā, kurš izstrādā elektriskos impulsus. Ja sinusa mezgls ir vājš vai notiek impulsa pārvadīšanas blokādes, pulss palēninās.

Pulss mēdz būt gauss miokarda infarkta akūtā fāzē, jo tiek bojāti sirds vadīšanas ceļi, kā arī vairogdziedzera samazinātas funkcijas gadījumā.

Ko darīt

Ja pulss ir lēnāks par 40 sitieniem minūtē un mēdz būt nespēks, galvas reiboņi vai ģīboņi, tas jāsaka ģimenes ārstam, kurš nosūtīs uz elektrokardiogrammu. Šādos gadījumos būs nepieciešama arī tā sauktā Holtera monitorēšana, kad 24–48 stundas tiek reģistrēts sirdsritms, kuru pēc tam izvērtē ārsts. Ja nepieciešams, var palīdzēt, ievietojot sirds elektrokardiostimulatoru.

veselam.la.lv, 9. APRĪLIS, 2018