Ar ko slimo latvietis. Kāpēc mums raksturīgas sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās kaites un cukura diabēts / la.lv

Ar ko slimo latvietis. Kāpēc mums raksturīgas sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās kaites un cukura diabēts / la.lv

Screen Shot 2015-02-26 at 13.26.43.png

Latvijas iedzīvotājus visvairāk apdraud sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās kaites un cukura diabēts, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika. Jautājām ģimenes ārstam Andrim Lasmanim, kādi tam varētu būt iemesli un ko varam darīt, lai sevi pasargātu.

Vienota sirds un asinsvadu slimību pacientu reģistra nav, taču ir dati par primārajā veselības aprūpē esošajiem pacientiem, kuriem diagnosticētas hipertensīvas slimības (hroniski paaugstināts asinsspiediens). Ģimenes ārstu uzskaitē pagājušā gada nogalē bija vairāk nekā 327 tūkstoši šādu pacientu, proti, 16,4% Latvijas iedzīvotāju. Pērn hipertensīvas slimības diagnosticētas vairāk nekā 22 000 pacientu. Ir arī cita veida sirds un asinsvadu slimības, kuras šie dati neietver.

Onkoloģisko pacientu reģistrā ir vairāk nekā 74 tūkstoši pacientu jeb 3,7% iedzīvotāju. Ik gadu no jauna tiek atklāti aptuveni 11 000 ļaundabīgo audzēju gadījumu. Biežāk reģistrētās lokalizācijas ir krūts sievietēm (pērn 1123 jauni gadījumi), prostata vīriešiem (964), āda (1120), resnā un taisnā zarna (1098) un bronhi un plaušas (1119). Savukārt cukura diabēta pacientu reģistrā ir vairāk nekā 81 tūkstotis pacientu jeb 4,1% iedzīvotāju. Ik gadu diagnosticē aptuveni 6000 jaunu saslimšanas gadījumu, informēja SPKC speciālistes Gunta Rozentāle un Jana Lepiksone.

Statistika ir skarba. Ko darīt, lai tajā neiekļūtu?

Vainīgais atrasts!

“Šo slimību attīstību veicina gan tādi faktori, ko nevaram ietekmēt, proti, vecums, dzimums un iedzimtība, gan tādi, kuri ir atkarīgi tikai no katra paša. Neskaitāmos pētījumos pierādīts, ka šo un citu slimību rašanos stimulē neveselīgi ieradumi: smēķēšana, pārmērīgs alkohola daudzums, pārēšanās, pārlieka trekni produkti un mazkustība. Tie joprojām ir vainojami lielākajā daļā saslimšanas gadījumu,” skaidro ģimenes ārsts Andris Lasmanis.

Cilvēka organismā viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc kaitīgie ieradumi bieži vien izraisa lavīnai līdzīgu efektu. Piemēram, ja lieto nepilnvērtīgu un nesabalansētu uzturu, uzkrājas liekais svars. Kļūst grūtāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, vairs negribas to darīt – kilogrami turpina krāties. Savukārt aptaukošanās var provocēt otrā tipa cukura diabēta attīstību, bet glikozes līmeņa paaugstināšanās sekmē asinsvadu bojājumu veidošanos, palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku.

Lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību varētu novērst, mainot dzīvesveida paradumus. Piemēram, aterosklerozi jeb holesterīna izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās veicina neveselīgs, taukvielām bagāts uzturs un smēķēšana. Hroniski paaugstinātu asinsspiedienu var izraisīt liekais svars, pārmērīga alkohola lietošana, liels sāls patēriņš un paaugstināts holesterīna līmenis. Tātad, lai cik ļoti negribētos atzīt, lielākajā daļā gadījumu pie veselības likstām vainojams cilvēks pats.

“Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, pirmsākumos cilvēks dzīvoja vien 30–35 gadus ilgu mūžu. Taču, gadsimtu gaitā uzlabojot dzīves apstākļus, esam spējuši dzīvildzi pagarināt vismaz divkārt. Tas liek saprast: lai ilgi dzīvotu, jāiegulda resursi. Jau atkal – stāsts par veselīgu dzīvesveidu,” spriež dakteris.

“Ļoti skumstu ikreiz, kad pacientam jāizraksta medikamenti, kas mazina asinsspiedienu, holesterīnu vai cukura līmeni asinīs. Tā ir cilvēka slinkuma un bezatbildības seku likvidācija ar citām kaitīgām vielām. Nav noslēpums, ka jebkurš medikaments ne tikai palīdz, bet arī izraisa kaut kādu kaitējumu.” Piemēram, ja pacientam ir paaugstināts holesterīna līmenis, ārsts izraksta zāles tā mazināšanai un iesaka turpmāk ierobežot treknus ēdienus un vairāk kustēties, taču cilvēks bieži vien spriež: ja lietoju zāles, uztura ziņā varu grēkot, holesterīna līmenis vienalga būs noregulēts. Instrukcijā ir brīdinājums, ka medikaments var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz aknām, kas zāles uztver kā nevēlamu, svešu vielu un mēģina organismu atindēt, tērē savus resursus, tāpēc var izveidoties aknu bojājumi.

Audzējs – ne tikai liktenis

Joprojām ļoti izplatīts ir mīts, ka onkoloģiskās kaites rodas vienīgi iedzimtības dēļ vai ir likteņa lemtas, un mēs neko nevaram darīt, lai sevi pasargātu. Tik drūmi tomēr nav, jo atsevišķus faktorus varam novērst un mazināt saslimšanas risku.

Ir zināms, ka daudzu onkoloģisko slimību izcelsmes pamatā ir iedzimtas gēnu pārmaiņas, tomēr tās lielākoties nozīmē noslieci uz konkrēta audzēja veidošanos, nevis to, ka simtprocentīgi notiks. Ir vajadzīgi labvēlīgi apstākļi, lai slimība pamostos.

“Arī ļaundabīgo audzēju attīstību veicina iepriekš minētie neveselīgie ieradumi, jo pazemina imunitāti jeb spēju pretoties slimībām. Jo organisms spēcīgāks, veselāks, jo mazāka ir iespēja attīstīties onkoloģiskai kaitei,” skaidro Andris Lasmanis. Izpētīts, ka atsevišķu lokalizāciju audzēju veidošanos veicina specifiskas infekcijas slimības, piemēram, kuņģa vēzi – helikobaktērijas, dzemdes kakla vēzi – cilvēka papilomas vīruss. Smēķēšana veicina plaušu, bronhu un balsenes vēža attīstību. Ir atklāta zarnu vēža saistība ar nepietiekamu augļu un dārzeņu patēriņu. Dzemdes kakla vēža riska faktors ir nedroša dzimumdzīve, jo ar tā izraisītāju papilomas vīrusu inficējas dzimumceļā. Melanomas jeb ādas vēža veidošanos provocē pārmērīga sauļošanās (ultravioletais starojums).

Onkoloģisko slimību novēršanā ļoti svarīga ir agrīna diagnostika. Ja vēzi atklāj laikus, ar mūsdienu medicīnas metodēm to iespējams veiksmīgi izārstēt. Problēmas rodas, ja slimību diagnosticē novēloti, kad izplatījušās metastāzes.

Ir izstrādāta vakcīna sievietēm, kas rada imunitāti pret vairākiem papilomas vīrusa paveidiem, kuri var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Pašlaik valsts to apmaksā 12 gadu vecām meitenēm. Jācer, ka nākotnē tiks radītas vakcīnas arī pret citiem ļaundabīgiem audzējiem.

Neekonomē soļus

Ļoti daudziem ir mazkustīgs dzīvesveids, un parādījusies bīstama tendence lepoties ar katru sev aiztaupīto soli. Uz kino, koncertu vai hokeja spēli var neiet, jo visu var noskatīties internetā. Pat uz kafejnīcu un veikalu neesi spiests doties, jo ēdienu un preces iespējams pasūtīt uz mājām.

Mazkustība sākas jau mazotnē. Daudziem bērniem aizraujošāka šķiet virtuālā pasaule, kur nepārtraukti notiek kaut kas jauns. Skolā viņi izvairās no sporta nodarbībām, jo daudzus uzdevumus nespēj veikt, ir kauns no vienaudžiem. Ja vēl sāk apcelt par apaļīgumu, no sporta stundām vairās kā no uguns. Ja fizisko aktivitāšu nepieciešamību vecāki neieaudzina jau pirmsskolas vecumā, vēlāk to izdarīt ir grūtāk.

Ieteikums. Vismaz trīsreiz nedēļā stundu velti fiziskām aktivitātēm, kas ir tik intensīvas, ka ķermenis viegli iesvīst un pulss pakāpjas virs 100 sitieniem minūtē.

Ēd veselīgāk un mazāk

“Ļoti daudzi regulāri pārēdas. Tā ir gandrīz tāda pati atkarība kā alkoholisms un smēķēšana. Alkoholiķis gandrīz nekad neatzīst, ka ir atkarīgs no grādīgajiem dzērieniem. Atrod aizbildinājumu katrai iedzeršanai – te jubileja, te pārmērīgs stress… Cilvēki, kuriem ir liekais svars, bieži apgalvo, ka gandrīz neko neēd, taču svars aug. Noraksta to uz sliktu vielmaiņu vai gēniem. Taču tauki nerodas no zila gaisa. Tie, kuri ēd par daudz, parasti to neapzinās vai negrib atzīt. Daudzi stresa ietekmē nemanot kaut ko iebāž mutē. Tā ir ļoti liela problēma,” stāsta dakteris.

Ieteikums. Ja ir liekais svars, tas nozīmē, ka ēd vairāk, nekā organismam nepieciešams enerģijas ražošanai. Lieko tas noglabā tauku rezervēs. Uzliec uz šķīvja, cik parasti apēd, un pusi nostum nost. Neaizmirsti, ka katru dienu jāēd dārzeņi – jo vairāk, jo labāk, jo tie ir vērtīgs vitamīnu avots. Palielinot to īpatsvaru ēdienkartē, mazināsies liekā svara problēma.

Aiztaupi sev lieku stresu

“Bieži vien paši sev radām ļoti lielu sadzīves stresu, jo apņemamies izdarīt pārāk daudz, bet nevaram pagūt. Dzirdot pārmetumus no sevis vai citiem, uztraucamies. Tā ir normāla atbildes reakcija uz kairinošiem faktoriem, taču ilgstošs stress var negatīvi ietekmēt veselību, mazināt organisma aizsargspējas.

Tā kā daudzi uzņēmumi samazinājuši darbinieku skaitu līdz minimumam, viena daļa palikuši bez darba, bet citi regulāri strādā 12 vai pat 16 stundu diennaktī. Ja esi pārguris, pārpūlējies, stresu var izraisīt katrs sīkums, un tā ietekmē, protams, cieš veselība,” skaidro Andris Lasmanis.

Ieteikums. Regulēt savu darba laiku. Ne velti likumdošanā tas ir ierobežots, lai saglabātu tavu veselību. Pareizi būtu astoņas stundas veltīt darbam, astoņas – atpūtai un astoņas – miegam. Taču atpūtai vajadzētu ietvert arī fiziskās aktivitātes.

Regulāri pārbaudi veselību

Sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās kaites un otrā tipa cukura diabēts neattīstās vienā dienā. Tas notiek pakāpeniski, vairāku gadu garumā, kā, piemēram, holesterīna izgulsnēšanās asinsvadu iekšienē, kad, tiem aizvien vairāk sašaurinoties, rodas stenokardijas un citu slimību risks. Tāpēc nepieciešams regulāri pārbaudīt veselību un, ja konstatē novirzes no normas, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni, sekot ārsta norādēm, lai stāvokli uzlabotu vai tas vismaz nepasliktinātos.

Ja ir kāds nepatīkams simptoms, jāvēršas pie ģimenes ārsta un jānoskaidro iemesls. Piemēram, daudzi gadiem cieš no galvassāpēm, dzer pretsāpju tabletes, pat nenojaušot, ka pie vainas ir paaugstināts asinsspiediens.

Ieteikums. Pat ja nav nekādu sūdzību, vismaz reizi gadā dodies pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati. Izmēri asinsspiedienu, veic asinsanalīzi. Jaunībā pietiek ar pilnu asinsainu un cukura līmeņa noteikšanu, bet pēc 40 gadu vecuma vēlams ik gadu pārbaudīt arī holesterīna līmeni.

Izmanto valsts apmaksātos vēža skrīninga izmeklējumus:

1) dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi, proti, citoloģisko izmeklēšanu sievietēm no 25 līdz 70 gadiem reizi trīs gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli;

2) krūts vēža profilaktisko pārbaudi, proti, mamogrāfiju sievietēm no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli;

3) zarnu vēža profilaktisko pārbaudi, proti, slēpto asiņu pārbaudi fēcēs 50–74 gadus veciem vīriešiem un sievietēm reizi gadā, vēršoties pie sava ģimenes ārsta.

la.lv, 25. februāris, 2015