Nenonākt līdz infarktam / nra.lv

Nenonākt līdz infarktam / nra.lv

Screen Shot 2015-10-07 at 09.26.41.png

Tu mani novedīsi līdz infarktam – sakām tiem, kuri sagādā mums nepatikšanas un pārdzīvojumus. Stress patiešām ir viens no faktoriem, kas var izprovocēt sirds avāriju – infarktu, jo ilgstoša spriedze liek organismam tērēt vairāk vitamīnu un minerālvielu, kā arī cita starpā var radīt muskuļu pārlieku saspringumu krūšu apvidū, un tas var traucēt asiņu plūsmu arī sirdī, līdz ar to samazinās piegādātais skābekļa daudzums, un, ja sirds asinsvados ir izveidojies kāds trombs, tas var atrauties un nosprostot asinsvadu. Asins plūsmas pārtraukumu ar trombu medicīnā sauc par infarktu.

Norakstīt visu uz stresa rēķina ir visvienkāršāk, tomēr katram infarktam ir sava priekšvēsture un ir pietiekami daudz lietu, kuras varēja darīt, lai līdz infarktam nemaz nenonāktu vai šo nelaimīgo notikumu vismaz attālinātu.

Sākas ar aterosklerozi

Ceļš pretī miokarda infarktam sākas ar aterosklerozi – artēriju sieniņu sabiezēšanu un elastības zudumu. Uz tām izgulsnējoties lipīdiem, veidojas aterosklerotiskā panga un ir traucēta orgānu asinsapgāde. Ateroskleroze sāk attīstīties jau ļoti agrīnā vecumā – vispirms veidojas tā dēvētās putu šūnas, pēc tam – pirmie lipīdu izgulsnējumi. Pēc 20 gadu vecuma mēdz rasties starpbojājumi, kam seko ateroma, ko konsistences ziņā var salīdzināt ar putru, bet pēc 30 gadu vecuma veidojas aterosklerotiskās pangas (plāksnītes), kurās notiek dažādas izmaiņas – saistaudu ieaugšana, kalcinācija. Tam var sekot pēkšņs pangas bojājums, tā plīst vai izčūlo, rezultātā notiek trombocītu aktivācija, veidojas trombs, un tad jau ir runa par aterotrombozi – stāvokli, kas var izraisīt nopietnas sirds, smadzeņu vai perifērās asinsrites problēmas. Tromba gabaliņš var atrauties, nonākt dažādos asinsrites baseinos un nosprostot kādu asinsvadu. Viens no rezultātiem šādam notikumam var būt miokarda infarkts – sirds muskuļa bojājums, kas rodas skābekļa nepietiekamības dēļ. Tā rezultātā daļa sirds muskuļa var atmirt. Infarkts ir bīstams dzīvībai.

Infarkta izpausmes

Tipiskas miokarda infarkta pazīmes ir stipras, žņaudzošas, dedzinošas, it kā plosošas sāpes aiz krūšu kaula, kas nepāriet pusstundas laikā miera stāvoklī un nav novēršamas ar nitroglicerīnu; raksturīgas arī sirdsklauves – ir sajūta, ka sirds sitas pārāk ātri vai lēni, to pavada elpas trūkums, un var būt arī smakšanas sajūta, svīšana, bailes, reiboņi, izteikts vājums. Šis ir tas gadījums, kad bez kavēšanās jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Infarkta pazīmes var būt arī netipiskas, piemēram, sievietēm infarkts var izpausties ar sāpēm rokās un mugurā un sliktu dūšu, spiediena sajūtu vēderā, ko viņas pašas saista ar gremošanas traucējumiem, dažkārt simptomi līdzinās atvilnim vai cilvēks vienkārši sūdzas par milzīgu nogurumu un nespēku.

Ārsti atzīst, ka reizēm infarkts var notikt pēkšņi, bet visbiežāk cilvēkam jau pirms tam ir bijušas nepatīkamas sajūtas sirds apvidū, arī sāpes, kas izstaro uz rokām, muguru, pleciem vai žokli un īpaši jūtamas fiziskas slodzes laikā, tāpat arī ātrāka nogurdināmība, taču viņš to visu ir ignorējis. Par šādiem simptomiem jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs, kādas pārbaudes pacientam vajadzīgas, un, ja nepieciešams, nosūtīs pie kardiologa.

Lietas, kas tuvina infarktu

• Smēķēšana. Tā kaitē sirds veselībai, veicina hipertensijas attīstību, trombu veidošanos un pazemina labā holesterīna līmeni. Pārtraucot smēķēt, sirds slimību risks jau drīz vien sāk samazināties, bet pēc desmit gadiem tas kļūst tikpat mazs kā cilvēkam, kurš nekad nav smēķējis.

• Nelikšanās ne zinis par sāpēm un diskomfortu krūšu apvidū. Jūtot diskomfortu vai spiedošas sāpes aiz krūšu kaula, jo sevišķi, ja tas uznāk fiziskas slodzes laikā, vajadzētu konsultēties ar ārstu, turklāt – nevis pa tālruni, bet klātienē. Brīdinošs simptoms ir arī strauji, nevienmērīgi sirdspuksti un sajūta, ka tuvojas ģībonis, – tas var liecināt par aritmiju.

• Uzskats, ka pie visa vainīga iedzimtība, ko nevar mainīt. Patiešām ir noskaidrots, ka cilvēki, kuru vecākiem bijis infarkts, ir paaugstināta sirds slimību riska grupā. Vīriešiem šis risks pieaug par 50%, bet sievietēm – pat par 70% salīdzinājumā ar tiem, kuru dzimtā šādu gadījumu nav bijis. Taču nav jāpieņem infarkts kā neizbēgams nākotnes notikums, bet gluži otrādi – apzinoties risku, jādara viss, lai stiprinātu sirds veselību, jāievēro sirdij draudzīga dzīvesveida nosacījumi. Bieži vien, paanalizējot savu vecāku dzīvesveidu, atklājas, ka tieši ieradumi, nevis iedzimtība, ir tie, kas noved pie sirds problēmām.

• Veselības pārbaužu ignorēšana. Regulāri apmeklējot savu ārstu, ir iespējams laikus atklāt veselības problēmas, ko mēdz saukt par klusajām slepkavām, – paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī paaugstinātu asinsspiedienu, ko cilvēks bieži vien pats nemaz nejūt. Šie stāvokļi ir sekmīgi koriģējami ar ārsta ieteikumu un medikamentu palīdzību.

• Mazkustīgs dzīvesveids. Lai kā mums, iespējams, nepatīk runas par to, ka vajag regulāri vingrot, kustēties, vismaz doties garākās pastaigās – tā ir taisnība. Vingrošana palīdz normalizēt asinsspiedienu, uzlabot asinsriti, atbrīvoties no liekā svara un mazināt stresu. Ja ilgus gadus nav bijis nekādu fizisko nodarbību, tad vispirms jākonsultējas ar ārstu par vēlamo slodzi un vingrošanas veidu. Aktivitātes jāatsāk pakāpeniski.

• Ārsta nozīmēto medikamentu patvaļīga atmešana. Ir vesela virkne medikamentu, kuri jālieto pastāvīgi, piemēram, asinsspiedienu vai holesterīna līmeni pazeminošie līdzekļi, zāles asiņu šķidrināšanai u. c. Ar laiku cilvēkiem apnīk tos lietot, jo šķiet – nekas jau nemainās. Taču šādi medikamenti kalpo infarkta un insulta profilaksei. Ja tie rada kaut kādas blakusparādības, par to jāstāsta ārstam, nevis vienkārši jāpārtrauc zāļu lietošana.

• Pārmērīgs un neveselīgs uzturs. Ja cilvēks nav tam pievērsis uzmanību, tad vispirms vajadzētu veikt revīziju savā ēdienkartē, apkopojot, ko un cik viņš ēd un cik tur ir kaloriju. Aprēķināts, ka, samazinot kaloriju uzņemšanu par 100 kkal dienā, gada laikā iespējams zaudēt aptuveni piecus kilogramus no liekā svara. Kardiologi neiesaka ēst desas, pastētes, konservus, pārāk saceptus treknus gaļas ēdienus, sviestu un treknus piena produktus, sāļus ēdienus, saldumus, gāzētus saldus dzērienus. Vajadzētu biežāk gatavot ēdienu mājās no svaigiem produktiem, nevis no pusfabrikātiem. Vēlams lietot uzturā vairāk augļu un dārzeņu, zivju, olīvu eļļu un citas veselīgas augu eļļas, pilngraudu produktus, pākšaugus, zaļumus. Par veselīgu pārtiku dažādos avotos ir daudz informācijas, bet nepietiek ieteikumus tikai izlasīt, tie ir arī jāievēro.

nra.lv, 22. septembris, 2015