Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti apkopojuši izplatītākos mītus par pasīvo smēķēšanu.

Mīts: ja es neredzu dūmus, tātad to nav

Patiesība: dūmi ne vienmēr ir redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie. Tas attiecas arī uz elektroniskajām cigaretēm – tās smēķējot, telpā tiek izplatītas veselībai kaitīgas vielas.

Mīts: dūmi kaitē otram cilvēkam tikai tad, ja tiek ievilkti vai iepūsti tieši elpceļos

Patiesība: arī dūmi, kas sajaukušies ar gaisu, ir kaitīgi. Ņem vērā, ka pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā smēķē. Tāpēc, uzturoties telpā, kurā smēķē, nav iespējams no dūmiem izvairīties.

Mīts: viskaitīgākie ir smēķētāja izelpotie cigarešu un citu tabakas izstrādājumu dūmi

Patiesība: dūmi, kas izdalās tieši no cigaretes, satur daudz vairāk toksisko un kancerogēno vielu.

Mīts: pasīvā smēķēšana skar vienīgi tos cilvēkus, kuri cieš no astmas un citām elpceļu slimībām

Patiesība: pasīvā smēķēšana var izraisīt astmu un citas slimības arī veseliem cilvēkiem vai pastiprināt to simptomus jau slimiem cilvēkiem.

Mīts: bērniem netiek nodarīts kaitējums, ja vecāki mājās uzsmēķē reizi pa reizei

Patiesība: ikvienas vecāku izsmēķētās cigaretes vai cita tabakas izstrādājuma dūmu daļiņas kaitē bērnu veselībai, izraisot dažādas slimības – bronhītu, plaušu karsoni un astmas paasinājumus.

Mīts: smēķēšana iekštelpās nekaitē, ja nesmēķē otra cilvēka tiešā tuvumā, bet, piemēram, otrā istabā vai virtuvē

Patiesība: smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas izstrādājumu dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un ieelpotas.

Pasīvā smēķēšana ir bīstama, jo:

  • kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, kas rada klepu un krēpas;
  • līdz 40 procentiem paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi;
  • par 40–60 procentiem pastiprina astmas simptomus;
  • līdz 45 procentiem paaugstina sirds infarkta risku;
  • līdz 27 procentiem paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi;
  • līdz 27 procentiem paaugstina spontāna aborta risku.

Bērnu plaušas vēl tikai attīstās, tāpēc cigarešu dūmu ietekmei pakļautajiem bērniem:

  • ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti;
  • ir palielināts elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu.

Kā izvairīties no pasīvās smēķēšanas?

Dzīvesvietā

Neļauj smēķēt savā mājā! Lūdz ciemiņus nesmēķēt iekštelpās, jo tās nav pilnībā izvēdināmas no tabakas izstrādājumu dūmiem. Izsmēķētās cigaretes dūmi telpā var saglabāties stundām ilgi. Dzīvojot kopā ar smēķētāju, palūdz viņam smēķēt ārā vai arī iedrošini viņu atmest smēķēšanu.

Darba vietā

Ja darbavietā tiec pakļauts pasīvajai smēķēšanai, par pārkāpumu informē darba devēju, jo likums paredz smēķēšanas aizliegumu darbavietā. Ierosini kolēģiem aizvietot smēķēšanu ar kādu veselīgāku alternatīvu, piemēram, katru reizi, kad gribas smēķēt, padzerties ūdeni vai, ja iespējams, iziet nelielā pastaigā.

Automašīnā

Neļauj nevienam smēķēt tavā mašīnā! Arī loga atvēršana smēķēšanas laikā nepasargās tevi un tavus tuviniekus no tabakas dūmiem.

Publiskās vietās

Likums nosaka, ka publiskās vietās citu personu klātbūtnē, ja cita persona pret to iebilst, smēķēt ir aizliegts. Tādēļ, ja novēro likuma pārkāpumus, informē par to atbildīgās institūcijas (piemēram, pašvaldības policiju). Ja atrodies publiskā vietā, kur smēķēt ir atļauts, lūdz apkārtējos to nedarīt tavā tuvumā, vai izej no smēķētāju zonas.

DELFI.LV, 7. OKTOBRIS, 2016