Par Latvijas Kardiologu Biedrību

Go Red for women

Pasaulē sieviešu sirds veselību populraizē Go Red kustība, kuru 2004. gadā izveidoja Amerikas Sirds asociācija ASV. Katru gadu pirmajā februāra piektdienā sievietes tiek aicinātas nēsāt sarkanas drēbes, tā pievēršot uzmanību galvenajam nāves iemeslam – kardiovaskulārajām slimībām, kā arī akcentējot sirds veselības nozīmi savā un citu sieviešu dzīvē. Šobrīd Go Red kustība darbojas Amerikā, Austrālijā, Somijā, Itālijā, Jamaikā, Singapūrā, Dienvidāfrikā, Zviedrijā un ar Latvijas Kardiologu biedrības starpniecību arī Latvijā.

  Go red for women kustība pasaulē piedāvā:

  • Katrai sievietei individuāli noteikt, kāds ir risks attīstīties sirds slimībai 10 gadu laikā
  • Sieviešu savsatrpējo komunikāciju, dalīšanos ar savu stāstu par veiktajām izmaiņām ikdienā, lai uzlabotu savu sirds veselību, un to rezultātiem
  • Sirds veselību veicinošus, izglītojošus materiālus – pavārgrāmatas, brošūras, grāmatzīmes, plakātus u.c.
  • Fizisko aktivitāšu programmas sievietēm

Uzzini vairāk: www.goredforwomen.org


SIEVIETE UN SIRDS LIETAS

Pastāv uzskats, ka sirds slimības ir vīriešu lieta, tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka sievietēm jārūpējas par savu sirds veselību tikpat vai pat vēl vairāk.

Vīriešus sirds slimības piemeklē agrākā vecumā, nekā sievietes, tomēr sievietēm, slimības norise un ārstēšana ir krietni sarežģītāka, ir biežākas komplikācijas.

Tāpēc, pirms dodaties pie sava kardiologa, aicinām Jūs iepazīties ar dažiem faktiem par sievietes sirds veselību.


DAŽI FAKTI

  • Koronārās sirds slimības ir galvenais sieviešu nāves iemesls pasaulē.
  • Koronārās sirds slimības piemeklē: vienu no 8 sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem; vienu no 3 sievietēm vecumā pēc 65 gadiem.
  • Pēdējos gados īpaši pieaug sieviešu mirstība no kardiovaskulārām slimībām vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Kopš 1997. gada mirstība pieaug par 1,3% gadā.
  • Ja sievietei ir konstatēta koronāra sirds slimība, iznākums ir mazāk labvēlīgs nekā vīriešiem. Hospitālā mirstība sievietēm ir par 25% augstāka salīdzinot ar hospitālo mirstību vīriešiem.

Kas ir Koronārā sirds slimība?
Sirdi apasiņojošo asinsvadu (vainagartēriju) stenozējoša ateroskleroze, kuras rezultātā netiek nodrošināta pilnvērtīga sirds muskuļa (miokarda) apasiņošana.

Kas ir Kardiovaskulārās slimības?
Ateroskleroze organisma svarīgākajos asinsvadu baseinos – sirds, smadzeņu, nieru un perifērajās, piemēram, kāju artērijās.

Kas ir Ateroskleroze?
Asinsvadu slimība, kam raksturīgs asinsvadu iekšējās sieniņas bojājums ar holesterīna izgulsnēšanos, kas var izraisīt sirds mazspēju, invaliditāti vai pat nāvi.


SIRDS SLIMĪBU RISKA FAKTORI


Ir daudz dažādi faktori, kas ietekmē sirds veselību, turklāt daudzus no tiem mēs varam novērst, izmainot savu dzīvesveidu.

Ietekmējamie riska faktori:

  • Smēķēšana
  • Paaugstināts holesterīna līmenis (virs 5 mmol/L)
  • Paaugstināts asinsspiediens (virs 120/80 mm Hg)
  • Paaugstināts cukura līmenis (virs 6 mmol/L)
  • Palielināts svars un aptaukošanās (ĶMI – virs 25, skat. zemāk)
  • Palielināts vidukļa apkārtmērs (sievietēm – virs 80 cm, vīriešiem – virs 90 cm)
  • Neracionāls uzturs
  • Mazkustīgums
  • Liels alkohola patēriņš
  • Ārsta ieteikto medikamentu neregulāra lietošana vai lietošanas pārtraukšana

Neietekmējamie riska faktori:

  • Iepriekšēji kardiovaskulāri notikumi (diagnosticēta saslimšana)
  • Kardiovaskulāras slimības tuviem radiniekiem (īpaši agrīnā vecumā)
  • Vecums
  • Dzimums

Lai novērstu riska faktorus vai mazinātu to ietekmi, iesakām konsultēties ar ģimenes ārstu un kardiologu, kurš ieteiks vēlamo diētu un fiziskās aktivitātes un izrakstīs nepieciešamos medikamentus, kurus būs jālieto apzinīgi, kamēr ārsts nemaina ārstēšanas taktiku.

Kas ir ĶMI?

Ķermeņa masas indekss, kuru var aprēķināt, izmantojot sekojošu formulu:
ĶMI = svars (kg) / augums (m2)

Ja indekss ir 18,5 – 24,99, jums ir normāla ķermeņa masa. Ja 25 – 29,99, jums ir lieka ķermeņa masa. Ja virs 30 – jums ir aptaukošanās, kas ļoti nopietni apdraud jūsu sirds veselību un dzīvību.

SIRDS SLIMĪBU IZPAUSMES SIEVIETĒM

Par sirds slimībām liecina vairāki simptomi, kuri būtu jāņem vērā:

  • neraksturīgs nogurums, veicot ikdienas fiziskas aktivitātes
  • elpas trūkums fiziskas slodzes laikā
  • nemotivētas sirdsklauves
  • smaguma sajūta vai sāpes aiz krūšu kaula, plecos

Kā jārīkojas? Nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta vai kardiologa. Jo ilgāk slimība progresē, jo lielāks infarkta risks.

Par slimības gaitas pasliktināšanos liecina:

  • elpas trūkums pie minimālas piepūles
  • sāpes aiz krūšu kaula
  • vājums
  • auksti sviedri
  • slikta dūša
  • smagums rokās
  • muguras sāpes

Kā jārīkojas? Nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība! Šajos gadījumos nedrīkst domāt, analizēt, kautrēties, baidīties vai gaidīt, kad pāries. Katra minūte var maksāt dzīvību!


KO VARAM DARĪT SAVAS SIRDS LABĀ?

  • Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā!
  • 6 – 8 glāzes ūdens dienā!
  • Svaigi augļi un dārzeņi!
  • Uzmanību taukiem diētā!
  • Bīstami – sāls!
  • Svara kontrole veselībai un skaistumam!
  • Smēķēt – kategoriski aizliegts!
  • Dienas ritms – atpūta adekvāti darbam!
  • Atzīmē savu progresu!
  • Zini par sevi visu! (Kāds ir Tavs asinsspiediens? Holesterīna un cukura līmenis? Svars? Ko un kā Tu ēd? Cik Tu kusties?)