Jaunumi
26.05.2026.
Latvijā sekmīgi veiktas 100 balona pulmonālās angioplastijas procedūras
Noslēdzies pilotprojekts pacientiem ar smagu slimību - hronisku trombembolisku plaušu hipertensiju.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā sekmīgi noslēdzies pilotprojekts balona pulmonālās angioplastijas (BPA) ieviešanai pacientiem ar hronisku trombembolisku plaušu hipertensiju (HTEPH) - retu, smagu un dzīvību apdraudošu slimību, kas būtiski ierobežo cilvēka spēju elpot, kustēties un pilnvērtīgi dzīvot. Projekta laikā no 2024.-2026.gadam tikai veiktas 60 balona pulmonālās angioplastijas procedūras, savukārt iepriekš tika veiktas vēl 40 šādas procedūras, sniedzot iespēju vairākiem desmitiem pacientu uzlabot veselību un dzīves kvalitāti.
Balona pulmonālā angioplastija ir moderna, minimāli invazīva ārstēšanas metode pacientiem, kuriem plaušu asinsvadus nosprosto trombu radīti bojājumi un kuriem medikamentoza terapija bieži vien nav pietiekami efektīva vai ķirurģiska ārstēšana nav iespējama. Pilotprojekta laikā Latvijā izveidota multidisciplināra speciālistu komanda un apgūta sarežģītā BPA procedūras metodika, kas daudzviet pasaulē jau kļuvusi par nozīmīgu ārstēšanas iespēju pacientiem ar HTEPH.
“Šo procedūru veic pacientiem, kuriem ir tāda trombu izraisīta plaušu hipertensijas forma, kad medikamenti ir bezspēcīgi. BPA ir mazinvazīva procedūra. Tas nozīmē, ka tās laikā nav nepieciešams atvērt krūškurvi vai veikt plašus ķirurģiskus griezienus. Parasti nepieciešamas vairākas šādas procedūras. Pateicoties šim pilotprojektam un iepriekšējam projektam, vairāku gadu garumā kopā ar komandu esam palīdzējuši atvieglot elpošanu, atjaunot darba spējas un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti 100 pacientiem. Liels paldies mūsu komandai par ieguldīto darbu! Un ļoti ceram, ka tiks rasts finansējums, lai šo ārstēšanas metodi varētu izmantot pacientiem arī turpmāk,” uzsver P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride.
Pilotprojekta laikā tika izvērtēta arī pacientu pieredze un pašsajūta pēc BPA procedūrām. Aptaujas dati liecina, ka pacienti ārstēšanas rezultātus vērtē ļoti pozitīvi - pēc pirmreizējas BPA procedūras 92% pacientu norādīja, ka ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar procedūras rezultātiem, savukārt pēc atkārtotas procedūras šādu pacientu bija 95%. Tāpat aptaujas rezultāti liecina arī par pozitīvām tendencēm dzīves kvalitātes un simptomu mazināšanās ziņā, tostarp samazinātu diskomfortu, ko rada elpas trūkums.
HTEPH gadījumā plaušu artērijās veidojas hroniski trombi, kas laika gaitā nepilnīgi izšķīst un pārvēršas iekaisuma radītos (fibrotiskos) rētaudos, sašaurinot vai pat pilnībā nosprostojot plaušu asinsvadus. Tas izraisa paaugstinātu spiedienu plaušu artērijās un pakāpeniski var novest pie sirds mazspējas attīstības. Pacientiem var būt elpas trūkums, nogurums, reiboņi, fizisko aktivitāšu ierobežojumi un progresējoša sirds mazspēja.
Lai palīdzētu pacientiem labāk izprast slimību un ārstēšanas iespējas, projekta laikā tapis arī informatīvs materiāls “Balona pulmonālā angioplastija hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas pacientiem”, kurā vienkāršā un saprotamā valodā skaidrots, kādos gadījumos procedūra tiek veikta, kā tā norit un kas pacientam sagaidāms pēc ārstēšanas.
Plašāka informācija par BPA un informatīvais materiāls pieejams šeit
Pilotprojekts: “Sirds-asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā” NVD-9/96-2024, ID 04. Pilotprojekts īstenots Nacionālā veselības dienesta projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”.
Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekta «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija» ietvaros.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir viena no lielākajām daudzprofilu slimnīcām valstī, kas nodrošina pilna apjoma ārstniecības pakalpojumus (pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību), veic zinātnisko darbību un sniedz izglītības pakalpojumus veselības aprūpē strādājošajiem.
Lasīt vairāk
19.05.2026.
No 1. maija izmaiņas Resertifikācijas kārtībā
Vēršam uzmanību, ka ir pieņemti MK noteikumu Nr. 703 (2025. gada 25. novembrī) grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība."
Saskaņā ar tiem no 1. maija stājas spēkā Jums būtiska Resertifikācijas kārtība:
51. punkts paredz šādus grozījumus:
Sagatavojot šo noteikumu 50. punktā minēto priekšlikumu, sertifikācijas komisija ņem vērā, ka par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem sertifikāta derīguma termiņa laikā ārsta un zobārsta pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs, kā arī funkcionālo speciālistu pamatspecialitātēs ir nepieciešams iegūt 250 tālākizglītības punktus, pārējo ārstniecības personu profesiju pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs - 150 tālākizglītības punktus, ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē - 100 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu, kas nav iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā un kuru sertifikācijas komisija vērtē kā nozīmīgu, tālākizglītības punktu skaitu nosaka pēc uzskaitīto aktivitāšu pielīdzināšanas principa), tai skaitā vismaz astoņi tālākizglītības punkti - neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas mācībās, kur vismaz četras stundas ir praktiskās mācības.";
NB: Tā kā MK noteikumos nav noteikts šo mācību saturs, Sertifikācijas komisijas kompetencē ir izvērtēt, vai resertificējamās ārstniecības personas uzrādītā apmeklēto mācību programma ir atbilstoša neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
Ir pieņemti arī citi būtiski grozījumi.
Aicinām iepazīties ar visiem MK grozījumiem noteikumos Nr. 391 šeit
MK noteikumi Nr. 391 pieejami šeit
Lasīt vairāk
14.05.2026.
No Kompensējamo zāļu saraksta tiks svītrotas zāļu aktīvās vielas Gliquidonum, Liraglutidum saturošie medikamenti
Nacionālais veselības dienests informē, ka 2026.gada 1.jūnijā no Kompensējamo zāļu saraksta tiks svītrotas zāļu aktīvās vielas Gliquidonum, Liraglutidum saturošie medikamenti diagnožu Insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11.0 – E11.9); Cits precizēts cukura diabēts (E13.0 – E13.9) gadījumā.
Lūdzam ņemt vērā, ka šiem pacientiem būs nepieciešama terapijas pārskatīšana.
Lasīt vairāk
14.05.2026.
Paplašināti izrakstīšanas nosacījumi Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem GLP-1 receptoriem un to kombinācijām
Nacionālais veselības dienests informē, ka no 2026.gada 1.maija tiks paplašināti izrakstīšanas nosacījumi Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem GLP-1 receptoriem un to kombinācijām diagnožu Insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11), Cits precizēts cukura diabēts (E13) gadījumā, ļaujot zāles nozīmēt arī ģimenes ārstiem, ar izrakstīšanas nosacījumiem:
- Liraglutidum, Dulaglutidum, Semaglutidum - 1. endokrinologa vai ģimenes ārsta kompetencē. Pacientiem ar ķermeņa masas indeksu ≥30 kg/m² kombinācijā ar Metforminum, ja trīskāršā terapija, kas satur Metforminum, DPP4 inhibitorus, Pioglitazonum, SGLT2 inhibitorus, nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli (HbA1c<7%). 2. Endokrinologa vai kardiologa vai ģimenes ārsta kompetencē. Pacientiem ar pierādītu kardiovaskulāru slimību anamnēzē, kombinācijā ar/bez Metforminum un/vai SGLT2 inhibitoriem grupas preparātiem, ja terapija, kas satur Metforminum, SGLT2 inhibitorus, nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli (HbA1c<7%). Terapija jāpārtrauc, ja: 1) ja pacientam ir nepieciešams uzsākt terapiju ar Insulinum, izņemot pacientus ar ķermeņa masas indeksu > 40 kg/m², 2) ja 6 mēnešu laikā netiek sasniegts HbA1c samazinājums vismaz par 1% un/vai svara samazinājums vismaz par 3%.
- Insulinum degludecum/ Liraglutidum, Insulinum glargine/ Lixisenatidum - endokrinologa vai ģimenes ārsta kompetencē. Pacientiem, kuriem 6 mēnešu terapija ar bazālo insulīnu nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli (HbA1c <7%). Terapija jāpārtrauc, ja 9 mēnešu laikā netiek sasniegts HbA1c samazinājums vismaz par 1%.
Konferences un kongresi
26. - 27. MAIJS, 2026
Pirmais Baltijas Neatliekamās medicīnas kongress / Rīgas Stradiņa universitāte, Rīga
12. - 13. jūnijs, 2026
ACNAP 2026 / Sophia Antipolis, France
19. - 20. Jūnijs, 2026
ESC Cardio-Oncology 2026 / Vienna, Austria
24. - 26. JŪNIJS, 2026
HEART CONGRESS, 2026 / BARCELONA, SPAIN
28. - 31. augusts, 2026
ESC Congress 2026 / Munich, Germany
17. septembris, 2026
Latvijas Kardiologu biedrības sēde / Rīga, Latvija